Krauze: DAP būtu jāatļauj medīt visus cilvēka dzīvībai bīstamos dzīvniekus

Viņš norādīja, ka bīstamos dzīvniekus jau šobrīd ir atļauts medīt. Tāpēc pēc iespējas ātrāk par bīstamiem būtu jānosaka visi dzīvnieki, kuri pienāk māju, mājdzīvnieku un bišu stropu tuvumā, novēršot riskus.

Lai gan lācis ir aizsargājams dzīvnieks, ministra ieskatā, ja lācis ir ienācis cilvēka pagalmā, tas ir uzskatāms par bīstamu un to būtu jāatļauj nomedīt. Tāpat, viņaprāt, ar laiku būtu jāatļauj medīt lāčus, kuri nav uzskatāmi par cilvēkam bīstamiem, bet tas ir ilgs process, kas ir saistīts ar starptautisko un Eiropas Savienības (ES) likumdošanu.

"Mans nopietns aicinājums visai sabiedrībai ir vērtēt objektīvi un skatīties uz šīm lietām saprātīgi, un nedzīvot kaut kādās ilūzijās, ka lācītis ir mīļš, pūkains ķepainītis vai arī roņa mazulīti var paņemt pabužināt un tas neko ļaunu nenodarīs," pauda ministrs, piebilstot, ka nevajadzētu sagaidīt brīdi, kad, piemēram, šie dzīvnieki uzbruks kādam bērnam.

Krauze akcentēja, ka par šo jautājumu ir runāts arī ES līmenī, jo Eiropā ir vairākas dzīvnieku sugas, kurām ir bijis aizsargājamais statuss un kuras ir būtiski savairojušās, apdraudot cilvēku dzīvības un radot lielus zaudējumus.

Ministrs norādīja, ka, piemēram, Baltijas jūrā ir ļoti daudz roņu, kuri katrs dienā apēd piecus līdz desmit kilogramus zivju. Roņu skaits ir būtiski pieaudzis, jo tie netiek medīti un tiem nav dabīgo ienaidnieku. "Jautājums ir, kura ir tā robeža, pie kuras mēs pasakām, ka jāsāk tos limitēt? Vai brīdī, kad roņi sāks peldēt iekšā Daugavā un mēģinās barību atrast pie Centrāltirgus? Cik tālu mēs ejam?", teica Krauze.

Tāpat viņš norādīja, ka šobrīd būtiski savairojušies jūras kormorāni, piebilstot, ka vietās, kur šie putni apmetas, visi augi iznīkst, jo šo dzīvnieku izkārnījumiem ir augsts skābes saturs. Agrāk jūras kormorāni bija aizsargājami, bet šobrīd to ir ļoti daudz.

Viņš arī minēja, ka Latvijā ir konstatēts gadījums, kurā lūsis uzbrucis govij un saplosījis tās tesmeni. "Ja viņi jau ir tik droši, kad nāk pie mājām klāt, tas ir ļoti bīstami," uzsvēra ministrs.

"Man liekas, ka mēs esam aizgājuši nepareizā virzienā, jo daba ir aizsargājama, bet urbanizētā un civilizētā vidē ir jābūt līdzsvaram un cilvēka drošība ir pirmajā vietā. Mēs nevaram pakļauties dabas draugu interesēm, apdraudot bērnu un ogotāju, kā arī jebkuru citu cilvēku dzīvību," uzsvēra Krauze.

Jau ziņots, ka DAP šogad maija sākumā, komentējot Krauzes izteikumus par nepieciešamību izvērtēt iespējas ierobežot lāču populāciju Latvijā, uzsvēra, ka brūno lāču Latvijā kļūst vairāk, bet nav pamata atļaut sākt tos medīt un atcelt aizsargājamās sugas statusu.

DAP norādīja, ka brūnais lācis ir Eiropas mērogā apdraudēta suga, kuras aizsardzību Latvijā paredz Eiropas Padomes direktīva par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību. Brūnā lāča sugas aizsardzības plāns Latvijā pirmo reizi tika izstrādāts un apstiprināts 2003.gadā. Šī plāna mērķis ir sekmēt brūnā lāča labvēlīga stāvokļa saglabāšanu Baltijas populācijā neierobežotā laikā un tā sasniegšanu Latvijas teritorijā, nenosakot termiņu, minimālo vai maksimāli pieļaujamo dzīvnieku skaitu.

Patlaban Latvijā vērojama stabila brūnā lāča populācijas atjaunošanās, sasniedzot 120 īpatņus. Salīdzinoši Igaunijā mīt vairāk nekā 1000 lāču.

Brūnais lācis ir lielākais no Latvijas plēsējiem. Lāču mātītes svarā var sasniegt 150 kilogramus (kg), bet lāču tēviņu svars var sasniegt 300 kg. Brūnā lāča dzīves ilgums var pārsniegt pat 30 gadu, un tam Latvijā nav dabisko ienaidnieku.

Krauze marta beigās Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" klāstīja, ka pirms 20-30 gadiem Latvijā bija tikai daži lāči, bet šobrīd to skaits ir būtiski pieaudzis.

Tādēļ ministra ieskatā ir jādomā par šīs īpaši aizsargājamās sugas dzīvnieku limitēšanu, lai lāču skaits būtiski nepieaugtu, piebilstot, ka tas esot cilvēku drošības jautājums, jo pērn lācis uzbrucis arī vienam AS "Latvijas valsts meži" darbiniekam.