"Tās ir labi zināmas elektroniskās karadarbības metodes..."

Vērojot pēdējo gadu ģeopolitiskos notikumus, kļūst skaidrs - arī radiofrekvenču spektrs ir kļuvis par daļu no mūsdienu tehnoloģiju laikmeta konfliktu telpas. Latvijā šo vidi ikdienā uzrauga un analizē SIA "Elektroniskie sakari", kas pasauli "redz" kā milzīgu, neredzamu karti, pārklātu ar radiosignāliem. Katram no tiem ir sava vieta, frekvence un nozīme - GPS satelīti raida precīzus laika un atrašanās vietas signālus, mobilo sakaru torņi nodrošina mobilos sakarus, radari uzrauga gaisa telpu utt. Šī sarežģītā sistēma darbojas tikai tad, ja visi iesaistītie ievēro radiofrekvenču spektra izmantošanas noteikumus un noteiktos tehniskos parametrus.

Pēdējos trīs gados šī karte būtiski mainījusies. Baltijas jūras reģionā mēs novērojam sistemātisku satelītnavigācijas signālu (GNSS) traucēšanu - to, ko tehniskajā valodā sauc par jamming un spoofing.

Kas ir GNSS traucējumi un kā tie darbojas

Ar GNSS (Global Navigation Satellite System) apzīmē visas satelītnavigācijas sistēmas: ASV GPS, Eiropas Galileo, Krievijas GLONASS un Ķīnas BeiDou. Šīs sistēmas darbojas pēc vienkārša principa: satelīti no ~20 000 kilometru augstuma raida ļoti precīzus laika signālus. Jūsu viedtālrunis, automašīnas navigācijas sistēma vai lidaparāta satelītnavigācijas sistēma salīdzina signālu saņemšanas laikus no vairākiem satelītiem un aprēķina precīzu atrašanās vietu. Šie signāli ir pietiekami, lai ar modernu tehnoloģiju palīdzību noteiktu precīzu atrašanās vietu, taču tajā pašā laikā, dēļ relatīvi vāja signāla līmeņa, ir samērā vienkārši ietekmējami.

GNSS signālu traucējumi izpaužas divējādi - slāpēšanas (jamming) un spūfinga (spoofing) formā. Slāpēšana nozīmē, ka tiek raidīts spēcīgs radiosignāls tajā pašā frekvenču joslā, kur darbojas GPS un citi navigācijas satelīti, tādējādi pārspējot un apslāpējot vājos satelītu signālus. Savukārt spūfings ir metode, kad tiek raidīti viltoti signāli, kas imitē īstu GNSS satelītu signālu, maldinot uztvērēju par tā atrašanās vietu vai pareizo laiku, tādējādi manipulējot ar satelītnavigācijas iekārtu uzrādītajiem rezultātiem. Ja slāpēšanas gadījumā uztvērējs vienkārši vairs nesaņem pozīcijas un laika datus, tad spūfinga gadījumā tas saņem nepatiesus koordinātu datus, domājot, ka atrodas citā vietā, vai saņems nepatiesus laika datus, domājot, ka atrodas pagātnē vai nākotnē, kā arī ir iespējama abu šo faktoru kombinācija.

Šīs nav jaunas tehnoloģijas. Tās ir labi zināmas elektroniskās karadarbības metodes, kas militārajās doktrīnās figurē jau gadu desmitiem. Novērojumi liecina, ka Krievija pielieto abus paņēmienus, aizvien vairāk priekšroku dodot tieši spūfingam, jo tas ir grūtāk atklājams un apkarojams, jo iekārtām sākotnēji var nebūt acīmredzams, ka saņemtās koordinātes ir nepareizas.

Latvijas gaisa telpā saskaņā ar VAS "Latvijas gaisa satiksme" (LGS) sniegto oficiālo informāciju GNSS traucējumi ir strauji pieauguši no 26 reģistrētiem gadījumiem 2022.gadā līdz 820 - 2024.gadā, turpinot uzrādīt pieaugošu tendenci.

SIA "Elektroniskie sakari" ikdienā veic radiofrekvenču monitoringu, izmantojot stacionāro un mobilo uztvērēju tīklu visā Latvijas teritorijā. Šī sistēma analizē radiofrekvenču diapazonus, savlaicīgi identificē traucējošos signālus un nosaka to raksturu. Reaģējot uz GNSS traucējumu situāciju, uzņēmuma inženieri operatīvi izstrādāja arī specializētu risinājumu GNSS frekvenču joslu uzraudzībai.

Kad atsevišķu valstu individuālie centieni nenodrošināja vēlamo rezultātu, SIA "Elektroniskie sakari" kopā ar vairākām Eiropas valstu sakaru administrācijām iesniedza kolektīvu starptautiskajām organizācijām adresētu ziņojumu, kura pamatā ir precīzi radiofrekvenču mērījumi un to analīze. Pierādījumi, kas tika iegūti katrā iesaistītajā valstī, nodrošināja iespēju identificēt precīzu traucējošo signālu ģeogrāfisko izcelsmi. Mērījumu rezultāti liecināja par vismaz trīs pastāvīgiem "karstajiem punktiem"- Kaļiņingradas apgabalu (Krievijas eksklāvs starp Lietuvu un Poliju), Ļeņingradas apgabalu un Pleskavas apgabalu. Zināms, ka šajos apvidos izvietotas nozīmīgas Krievijas militārās bāzes, tostarp vienības, kas specializējas radioelektroniskajā karā, kas, visticamāk, ir atbildīgas par konstatētajiem signālu traucējumiem.

SIA "Elektroniskie sakari" ikdienā veic radiofrekvenču monitoringu, izmantojot stacionāro un mobilo uztvērēju tīklu visā Latvijas teritorijā. Šī sistēma analizē radiofrekvenču diapazonus, savlaicīgi identificē traucējošos signālus un nosaka to raksturu. Reaģējot uz GNSS traucējumu situāciju, uzņēmuma inženieri operatīvi izstrādāja arī specializētu risinājumu GNSS frekvenču joslu uzraudzībai.

Kad atsevišķu valstu individuālie centieni nenodrošināja vēlamo rezultātu, SIA "Elektroniskie sakari" kopā ar vairākām Eiropas valstu sakaru administrācijām iesniedza kolektīvu starptautiskajām organizācijām adresētu ziņojumu, kura pamatā ir precīzi radiofrekvenču mērījumi un to analīze. Pierādījumi, kas tika iegūti katrā iesaistītajā valstī, nodrošināja iespēju identificēt precīzu traucējošo signālu ģeogrāfisko izcelsmi. Mērījumu rezultāti liecināja par vismaz trīs pastāvīgiem "karstajiem punktiem"- Kaļiņingradas apgabalu (Krievijas eksklāvs starp Lietuvu un Poliju), Ļeņingradas apgabalu un Pleskavas apgabalu. Zināms, ka šajos apvidos izvietotas nozīmīgas Krievijas militārās bāzes, tostarp vienības, kas specializējas radioelektroniskajā karā, kas, visticamāk, ir atbildīgas par konstatētajiem signālu traucējumiem.

Ko tālāk?

Mūsdienu sabiedrība ir pieradusi paļauties uz globālajām satelītu navigācijas sistēmām (GNSS), kas nodrošina precīzu laika un atrašanās vietas informāciju. Mobilo sakaru tīkli izmanto GPS bāzes staciju sinhronizācijai, banku sistēmas - laika zīmogiem elektronisko darījumu apstrādē, elektrotīkli - energoapgādes sinhronizācijai. Lauksaimniecība, loģistikas ķēdes, ārkārtas dienestu darbs balstās uz pieejamiem un uzticamiem satelītu signāliem. Tieši tāpēc GNSS traucējumi kļūst par nopietnu drošības risku, jo radioviļņi neapstājas pie valstu robežām.

Diemžēl neviena valsts, kuru skar Krievijas izraisītie GNSS traucējumi, individuāli nav spējusi šo problēmu atrisināt. Tomēr fakts, ka traucējumi tiek sistemātiski fiksēti, dokumentēti un šis jautājums iekļauts starptautiskajā dienaskārtībā, palielina iespēju ietekmēt situāciju, izmantojot starptautiskās diplomātijas instrumentus.

Lēmums par turpmāko rīcību attiecībā uz GNSS traucējumiem šobrīd ir starptautisko institūciju rokās. Gan ITU, gan ICAO uzsāktie procesi turpinās, un to rezultāti var nozīmēt jautājuma eskalāciju augstākā politiskā līmenī.