Rīgas vicemērs aicina nelegālos imigrantus mēneša laikā pamest Rīgu un Latviju

Ratnieks sajutis, ka rīdzinieki Rīgas ielās sākuši justies mazāk droši, jo pieaugot nelegālā migrācija. Ja iepriekš dominējuši nelegālie emigranti no Vidusāzijas, tad šogad palielinājies nelegālo migrantu skaits no Āfrikas valstīm.

Politiķis piesauca citu Eiropas valstu, piemēram, Zviedrijas un Francijas pieredzi, kas liecinot, ka migrantu dēļ kriminogēnā situācija varot pasliktināties ļoti strauji.

"Mums aktīvi jārīkojas nākotnes drošības vārdā," klāstīja Ratnieks.

Politiķis solīja, ka pēc mēneša - septembra beigās - Rīgas pašvaldības policija sākšot plašus reidus, lai konstatētu nelegālos migrantus.

Kā skaidroja Pašvaldības policijas priekšnieks Juris Lūkass, ja pašvaldības policists konstatē personu bez legālas uzturēšanās atļaujas Latvijā, tad šī persona tiek nodota Valsts policijai vai Robežsardzei.

Viņš informēja, ka no šogad aizturētajiem 22 nelegālajiem migrantiem 15 bijuši no Āfrikas valstīm. Šīs personas, ierodoties valstī no Baltkrievijas vai Krievijas, esot bijušas ievestas Rīgā un atstātas šeit. Pēc ārējām pazīmēm, šie cilvēki ir dezorientēti apkārtnē un meklē kaut kādus kontaktus ar sev līdzīgiem indivīdiem.

Šogad no gada sākuma Rīgas pašvaldības policija aizturējusi un nodevusi Valsts robežsardzei 22 personas, tātad vidēji mazāk nekā trīs personas mēnesī. Pērn gada laikā tika aizturētas 23 personas un 2023.gadā - 24 personas. Šogad bez uzturēšanās atļaujām Rīgā visvairāk aizturētas personas no Sudānas un Etiopijas.

Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas vadītājs Ģirts Lapiņš (NA) preses konferencē paziņoja, ka tikšot strādāts arī pie "legālās imigrācijas sašaurināšanas".

Kā piemēru viņš minēja, ka patstāvīgās uzturēšanās atļaujās iegūšanai nepieciešama latviešu valodas zināšanas, taču termiņuzturēšanās atļaujas iegūšanai šādas prasības nav.

Tādēļ "Nacionālā apvienība" caur tās pārstāvjiem Saeimā, kur partija ir opozīcijā, plāno rosināt likuma grozījumus, kas prasītu - lai pēc gada uzturēšanās Latvijā pagarinātu termiņuzturēšanās atļauju, būtu nepieciešams nokārtot valsts valodas eksāmenu.

Viņa ieskatā, "lielākais caurums", pa kuru Latvijā apšaubāmā veidā ieplūst legālie migranti, esot izglītība. Lai mācītos Latvijas augstskolās, studenti saņem termiņuzturēšanās atļauju, kas viņiem ļauj legāli iebraukt valstī, taču no šiem iebraukušajiem tikai 10% pabeidz mācības. Rezultātā augstskolas "pelna miljonus" no sistēmas, kas rada iespēju Latvijā iebraukt migrantiem, sprieda Lapiņš. Šī problemātika ir tikusi apspriesta Saeimā, kur augstskolu pārstāvji zināmas problēmas ir atzinuši, bet nolieguši, ka tendencei būtu lieli mērogi.

Pēc preses konferences Lapiņš aģentūru LETA informēja, ka datus ieguvis no TV3 raidījuma "Nekā personīga". Šī gada sākumā "Nekā personīga" ziņoja, ka raidījuma apkopotie dati par studentu plūsmu kopš 2022.gada liecina, ka vidēji Latvijā gadā studē aptuveni 10 500 ārvalstnieku, taču studijas beidz ap 1400.

Lapiņš ir apņēmies rosināt noteikt kvotas augstskolām ārvalstu studentu uzņemšanai no valstīm, kas nav Eiropas Savienībā. Viņa ieskatā, nedrīkst būt tā, ka augstskola uzņem 10 000 studentu, kuri nav ES pilsoņi.

Savukārt Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (P), komentējot informāciju par reidiem nelegālo migrantu konstatēšanai, aģentūrai LETA vien pauda, ka Rīgas Pašvaldības policijas uzdevums ir nodrošināt kārtību pilsētā sadarbībā ar citām kompetentām institūcijām. Pastiprinātai kontrolei kādā no jomām jābūt rūpīgi izvērtētai, piemēram, kā tas notiek pirms skolas sākuma, kad policija īpaši uzrauga satiksmes drošību pie skolām.