Kā vēstīja laikraksts "Financial Times", pagājušajā nedēļā Pentagona amatpersonas Eiropas diplomātiem pavēstījušas, ka ASV vairs nefinansēs programmas, kas paredz Austrumeiropas valstu bruņoto spēku apmācību un tehnisko apgādi.
Latvija līdz šim regulāri ir saņēmusi simtos miljonu eiro mērāmu ASV atbalstu aizsardzības stiprināšanai, kas pamatā izlietots pašas ASV ražotā bruņojuma iegādei. Latvija ar ASV finansējumu attīsta vai jau pabeigusi vairākus projektus, piemēram, raķešu artilērijas "Himars", pretkuģu raķešu sistēmu un helikopteru iegādi.
Reaģējot uz jaunākajām ziņām no ASV, AM pauž, ka "ASV ir un paliek Latvijas stratēģiskais sabiedrotais", un Latvija pateicas ASV par ilggadējo un būtisko atbalstu un ieguldījumu Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanā.
AM ir informēta, ka ASV notiek diskusijas par iespējamu militārā finansējuma ārvalstīm pārskatīšanu, tomēr patlaban vēl neesot saņemts kāds oficiāls paziņojums par konkrētiem lēmumiem.
"Mēs turpināsim diskusijas ar sabiedrotajiem par šī atbalsta nozīmīgumu. Vienlaikus neatkarīgi no turpmākā ASV atbalsta Latvija turpinās mērķtiecīgi stiprināt NBS kaujas spējas. Latvija arī turpina stingri iestāties par nepieciešamību visām Eiropas valstīm būtiski kāpināt savus aizsardzības izdevumus," uzsvēra ministrijā.
Kā vēstīts, ka saskaņā ar 12.jūnijā aktualizēto iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi Latvijas 2025.gada aizsardzības budžets sasniegs 3,80% no IKP. Aizsardzības izdevumi 2026.gadā varētu sasniegt 4,35% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tā 18.jūnijā, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču atklāja premjerministre Evika Siliņa (JV). Hāgas samitā 25.jūnijā Ziemeļatlantijas padome pieņēma deklarāciju, kurā NATO dalībvalstis apņēmās līdz 2035.gadam novirzīt aizsardzībai un drošībai vismaz 5% no IKP.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri