Latvijas patērētājus vilina ar viltotām sadzīves tehnikas ierīcēm (+VIDEO)

Viltotas elektronikas un sadzīves tehnikas izplatīšana jau daudzus gadus ir aktuāla problēma visā pasaulē, bet dažās jomās šī situācija katru gadu turpina pieaugt. Tiek lēsts, ka putekļu sūcēji, matu fēni un cita ikdienas sadzīves tehnika ir starp piecām visbiežāk viltotajām preču kategorijām. Diemžēl, patērētāji bieži vien neaizdomājas par šādu pirkumu sekām - tas tomēr nav vienkāršs veids, kā ietaupīt naudu - tas apdraud mājokļa drošību, veselību un var radīt papildu izdevumus nākotnē.

Lētāk - ne vienmēr labāk

Rīgā dzīvojošā Ilze sociālajos tīklos atrada piedāvājumu - bezvadu putekļu sūcējs, kas vizuāli ir ļoti līdzīgs kādam no ārzemju modeļiem, bet maksāja gandrīz uz pusi mazāk. "Domāju, ka varēšu ietaupīt, bet neizvērtēju riskus. Izskatījās tāds pats, tikai lētāks," saka Ilze.

Diemžēl, prieks par pirkumu bija īslaicīgs. Pēc dažām lietošanas reizēm putekļu sūcējs uzlādes laikā nodega

un sabojāja mājas elektroinstalāciju. "Nācās izsaukt elektriķi, lai novērstu bojājumus. Pārdevēju atrast neizdevās - tas pazuda gan no tirdzniecības platformas, gan arī vairs neatbildēja uz e‑pastu. Paliku bez naudas un bez ierīces, turklāt vēl nācās maksāt par mājas remontu," saka Ilze.

Speciālisti norāda, ka šādi stāsti nav nekas jauns. Viltotas elektronikas un sadzīves tehnikas vai otrreizējā tirgū iegādātas elektronikas un sadzīves tehnikas pircēji gandrīz vienmēr riskē ne tikai zaudēt naudu, bet arī apdraudēt savas mājas un ģimenes drošību.

Vilto gan detaļas, gan ierīces

ASV reģistrētā privātā globālā informācijas pakalpojumu organizācija ERAI pagājušā gadā ir fiksējusi vairāk nekā tūkstoti viltotu elektronikas komponentu gadījumu - visvairāk tieši pēdējo deviņu gadu laikā. Tikmēr saskaņā ar ES, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) un Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) aplēsēm, 2021.gadā viltotas preces, tostarp sadzīves tehnika un elektronika, veidoja līdz pat 4,7% no kopējā ES importa apjoma, sasniedzot aptuveni 106 miljardus eiro.

"Viltotas tiek ne tikai elektronisko ierīču detaļas, bet arī visas elektroniskās, sadzīves tehnikas preces, piemēram, kopējot to dizainu un noteiktas tehniskās īpašības. Šis ir viens no pieciem tirdzniecības sektoriem, kuri no viltojumiem cieš visvairāk. Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs lēš, ka gandrīz 8% pārdoto elektronisko preču varētu būt viltojumi. Tas nozīmē, ka risks iegādāties viltojumu šodien, iespējams, ir lielāks nekā jebkad iepriekš. Ar šo problēmu saskaras arī augstākās klases sadzīves tehnikas ražotāji. "Šī zīmola viltojumi parasti pircējus pievilina ar par 30-50% zemāku cenu, taču vienlaikus rada reālus draudus patērētāju drošībai, finansēm un pat videi," saka eksperte Inga Stepanauskaite-Miškuneca.

Rada draudus ne tikai naudas makam

"Vilnius Tech" inženierijas katedras zinātniskais doc. dr. Daiņus Udris atkārtoti uzsver, ka viltotu elektronikas preču tirdzniecība ir ne tikai negodīga prakse, kas pārkāpj autortiesības, bet arī apdraud patērētāju un citas elektrotīklam pieslēgtās ierīces.

Pēc speciālista teiktā, viltojumi bieži vien rada ļoti specifiskus riskus: viltoti lādētāji var pārkarst un sabojāt uzlādējamo ierīci, turklāt sabojātajai ierīcei parasti nav nekādas garantijas.

"Ar kolēģiem pasmejamies, kāpēc dažkārt neoriģināls ierīces lādētājs ir gandrīz divreiz vieglāks par oriģinālo? Tāpēc, ka shēma ir vienkārša - "ietaupīt" uz detaļām. Tas ir līdzīgi situācijām, kad mājās izjaucat un atkārtoti saliekat kādu ierīci - tā darbojas, bet pāri ir palikušas skrūves. Oriģinālās ierīces ir izstrādātas tā, lai nodrošinātu uzticamu un drošu darbību. Pārdevēji, kas pārdod oriģinālās preces, ir atbildīgi par ierīču kvalitāti un rūpējas par savu reputāciju. Manā praksē ir zināmi gadījumi, kad pircēji piedzen iespaidīgas naudas summas tikai tāpēc, ka tika pierādīts, ka ierīce nav darbojusies pareizi. Tomēr, pērkot viltojumu, šādu garantiju nav," saka doc. Dr. D. Udris.

Ar netrenētu aci viltojumus var būt grūti atšķirt, tomēr dažos gadījumos viltojumi ir vieglāki un ražošanā tiek izmantoti sliktākas kvalitātes materiāli, acīs var krist neprecīza ierīces montāža, neatbilstošs marķējums.

Kaitē arī videi

"Elektronikas un sadzīves tehnikas viltojumi bieži tiek ražoti, neievērojot nekādus ES pieņemtos standartus, tie ātri sabojājas, netaupa elektroenerģiju un piesārņo vidi. Pērkot viltojumus, mēs būtībā piesārņojam vidi," uzsver eksperte Inga Stepanauskaite-Miškuneca.

Šī problēma atspoguļojas arī statistikā. Saskaņā ar "Eurostat" datiem 2022.gadā ES tika savākti aptuveni 5 miljoni tonnu elektronikas atkritumu, kas ir vidēji 11,2 kg uz vienu iedzīvotāju. Pēdējo desmit gadu laikā elektronisko ierīču apjoms tirgū ir gandrīz divkāršojies - no 7,6 miljoniem tonnu 2012.gadā līdz 14,4 miljoniem tonnu 2022.gadā.

Globāli situācija ir vēl dramatiskāka: 2022.gadā pasaulē tika radīti aptuveni 62 miljoni tonnu elektronikas atkritumu, bet tikai 22% no tiem tika pienācīgi pārstrādāti.

"Oriģinālās ierīces ir izstrādātas, domājot par ilgtermiņa lietošanu. Tāpēc oriģinālu priekšrocība salīdzinājumā ar kopijām slēpjas ilgtspējas kontekstā," saka I. Stepanauskaite-Miškunevica.

Patērētāju tiesības un pienākumi

Patērtētāju tiesību aizsardzības aspektā viltojumi ne vien rada neērtības un finansiālus zaudējumus, bet arī uzliek atbildību, kas ir skaidri regulēta likumos.

Saskaņā ar ES tiesību aktiem, tirgū laistajiem produktiem ir jābūt drošiem un jāatbilst saskaņotajiem standartiem. Patērētājiem ir tiesības prasīt, lai pārdevējs nodrošinātu preču deklarētās īpašības un sniegtu skaidru un nemaldinošu informāciju. Ja atklājas, ka ierīce ir viltota vai neatbilst prasībām, vispirms ir rakstiski jāvēršas pie pārdevēja, bet, ja tas neizdodas, - patērētāju tiesību aizsardzības iestādēs un jāizmanto alternatīvi risināšanas veidi, kas noteikti ES mērogā.

Patērētājiem jāņem vērā, ka elektronikas un sadzīves tehnikas precēm ir jābūt ar CE marķējumu, uz kura jānorāda: ražotājs, ražotāja adrese un lietošanas instrukcija valsts valodā.

Savukārt viltotas preces var tikt ražotas neievērojot piemērojamo saskaņoto standartu prasības, un tādēļ var radīt tiešu risku cilvēku veselībai.