Par gaisa kvalitātes mērītājiem izdoti miljoni, bet risinājums - atvērt logu!

Ilgtermiņa risinājums, lai uzlabotu gaisa kvalitāti izglītības iestādēs, tā arī nav izveidots. Līdz ar to Valsts kontrole slēdz Izglītības un zinātnes ministrijai finanšu revīzijā sniegto ieteikumu kā neieviestu. Ieguldītie 4,3 milj. eiro ir palikuši bez cerētā rezultāta.

2022.gadā no valsts budžeta līdzekļiem par 4,3 milj. eiro tika iegādāti vairāk nekā 13 tūkst. gaisa kvalitātes mērītāju uzstādīšanai izglītības iestādēs un sociālās aprūpes centros. Bija iecerēts uzkrāt un regulāri analizēt gaisa kvalitātes datus trīs gadu garumā. Taču, beidzoties vienošanās termiņam 2024.gada decembrī, Izglītības un zinātnes ministrija vairs nenodrošina šo datu monitoringa sistēmu. Līdz ar to visaptveroši gaisa kvalitātes mērījumi vairs netiek iegūti un analizēti. Šobrīd gaisa kvalitāte mācību vidē ir atkarīga no katras skolas un tās dibinātāja labās gribas, atbildības un finansiālajām iespējām.

"Ir piepildījies revīzijā norādītais risks - pāris gadus atpakaļ valsts veica investīcijas ar cēlu mērķi - iegādājoties mērītājus, uzlabot gaisa kvalitāti, bet neizdomāja, kā iegādātās mērierīces praksē izmantos ilgtermiņā. Turklāt mērītāji jau paši par sevi gaisa kvalitāti neuzlabo, tāpēc bija vajadzīgs skaidrs plāns arī par to, ko pasākt, ja mērījums uzrāda sliktu gaisa kvalitāti. Vai izpratnei, ka telpas jāvēdina, bija jāiztērē miljoni?" norāda Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa.

Sākotnēji mērītāju iegādi veica, lai risinātu nepietiekamu gaisa kvalitāti un mazinātu Covid-19 seku ietekmi uz izglītojamo iespējām iegūt izglītību un sekmētu izglītojamo atgriešanos klātienes mācību procesā. Tomēr Valsts kontrole uzsver, ka gaisa kvalitāte ir svarīga ne tikai pandēmijas laikā, bet katru dienu, kad mācību telpā uzturas bērni un pedagogi. Arī Veselības inspekcija 2023.gada pētījumā par izglītības iestāžu vides kvalitāti uzsvēra, ka ir būtiski nepieļaut ilgstošu skolēnu un pedagogu uzturēšanos telpās, kur CO₂ līmenis pārsniedz 1000 daļiņas uz miljonu (ppm), jo pie ilgstoši paaugstinātas CO2 koncentrācijas telpā pasliktinās bērnu un pedagogu kognitīvās spējas - uzmanība, uztvere, problēmu risināšana, radošums. Pētījums parādīja, ka šī robeža netiek pārsniegta tikai 17% mācību telpu.

Taču 2025.gada sākumā Ministru kabinets iepriekš doto uzdevumu - izstrādāt saistošas prasības attiecībā uz gaisa kvalitāti izglītības iestādēs un regulāri vērtēt gaisa kvalitāti - atzina par aktualitāti zaudējušu, argumentējot ar to, ka: (1) gaisa kvalitātes prasības esot tikai rekomendējošas; (2) daudzās izglītības iestādēs tāpat vienīgais, ko var darīt, esot iespēju robežās vēdināt telpas nodarbību laikā un ievērot, lai nepārsniegtu telpas platībai optimālo izglītojamo skaitu.

"Aicinām Izglītības un zinātnes ministriju un arī jebkuru citu valsts institūciju turpmāk, veicot investīcijas, rūpīgāk apsvērt, kāds no tām būs praktiskais labums ilgtermiņā," uzsver M. Āboliņa.