Eksperti stāsta, kā atpazīt pneimoniju jeb plaušu karsoni (+VIDEO)

Aukstā sezona diemžēl allaž nes sev līdzi arī saaukstēšanos un citas nepatīkamas augšējo elpceļu infekcijas. Sāpošs, iekaisis kakls, klepus un iesnas var piemeklēt ikvienu, taču, ja klepus ieilgst un nepāriet vienas līdz divu nedēļu laikā, tas ir nopietns iemesls sazināties ar savu ģimenes ārstu, jo ilgstošs klepus var liecināt par pneimoniju jeb plaušu karsoni.

Lai arī biežākais pneimonijas izraisītājs ir pneimokoku baktērija (Streptococcus pneumoniae), šoziem īpaši aktualizējusies mikoplazmas izraisīta pneimonija (Mycoplasma pneumoniae) – jau ziņots, ka Latvijā novērots ievērojams pieaugums pieprasījumam pēc laboratoriskajiem izmeklējumiem mikoplazmu Mycoplasma pneumoniae ierosinātu infekciju diagnostikai.

Jauzmanās arī no staigājošās pneimonijas (eng. walking pneumonia) – atipiska pneimonijas veida, kas parasti ir pašlimitējoša un norit vieglākā formā, neizraisot tik smagus simptomus kā tipiskās pneimonijas gadījumā. Tieši šis pneimonijas paveids visbiežāk saistīts ar mikoplazmas infekciju, kā arī ar hlamīdiju (Chlamydophila pneumoniae) baktērijām. Simptomi parasti ir līdzīgi saaukstēšanās simptomiem – var tikt novērotas kakla sāpes, galvas sāpes un nespēks, sauss un mokošs klepus, temperatūra var būt normāla vai nedaudz paaugstināta. Tomēr, lai arī vieglākas formas, arī staigājošā pneimonija var izraisīt nopietnas komplikācijas, ja netiek laikus ārstēta.

Pneimonija var būtiski ietekmēt veselību, tāpēc ir svarīgi zināt, kā to laikus atpazīt!

Kas ir pneimonija?

Pneimonija jeb plaušu karsonis ir akūts plaušu iekaisums, ko izraisa vīrusi (gripa, Covid-19 un citi), baktērijas (pneimokoki, mikoplazmas, legionella un citas) sēnīšu infekcija, parazīti vai citi mikroorganismi. Visbiežāk pneimonija sākas dažas dienas pēc augšējo elpceļu infekcijas – iesnām vai kakla iekaisuma, iekļūstot dziļāk plaušās, kur veidojas iekaisums.

Pneimonijai ir dažādi veidi – tā var būt bakteriāla, vīrusu vai mikoplazmu izraisīta, līdz ar to arī tās ārstēšana atkarībā no cēloņa būs atšķirīga.

10 pazīmes, kas var liecināt par pneimoniju jeb plaušu karsoni

-Drebuļi,

-Paaugstināta temperatūra līdz pat 40°C,

-Sauss vai produktīvs klepus, kas nepāriet 1-2 nedēļu laikā,

-Sāpes krūtīs (var pastiprināties dziļākas ieelpas laikā),

-Apgrūtināta elpošana, elpas trūkums jeb aizdusa,

-Trokšņi plaušās – krekšķoša, sēcoša skaņa krūtīs pie ieelpas un / vai izelpas,

-Pastiprināts nogurums un nespēks,

-Paātrināts pulss,

-Intoksikācijas pazīmes, tādas kā apetītes trūkums, slikta dūša,

-Sārta seja.

Ņem vērā – laikus neārstēta pneimonija var radīt nopietnas un pat dzīvībai bīstamas komplikācijas, piemēram, imūnsistēmas novājināšanos, paliekošus plaušu bojājumus vai pat skābekļa badu, kad var būt nepieciešama mākslīgā plaušu ventilācija, jo plaušu funkcija var būt ievērojami traucēta. Tāpēc simptomu gadījumā nekavējoties vērsies pie sava ģimenes ārsta! Atceries – nav jābūt visiem šiem simptomiem; pie ārsta jāvēršas arī tad, ja novēro daļu no tiem!

Kā izvairīties no saslimšanas?

Lai maksimāli pasargātu sevi no saslimšanas ar plaušu karsoni, svarīgi ievērot četrus galvenos profilakses pamatprincipus:

Vakcinēšanās: Vakcinēšanās pret pneimokoku, gripu un Covid-19 palīdz pasargāt gan sevi pašu, gan sabiedrību kopumā no pneimoniju veicinošiem faktoriem.

Higiēna: Bieža roku mazgāšana palīdz samazināt infekcijas izplatīšanos.

Imunitātes stiprināšana: Regulāras fiziskās aktivitātes, pilnvērtīgs un sabalansēts uzturs, optimāls darba un atpūtas režīms, kā arī pietiekams miegs stiprina imūno sistēmu.

Smēķēšanas atmešana: Smēķēšana ir viens no lielākajiem pneimonijas riska faktoriem, kas samazina plaušu aizsargspējas, tādēļ tās atmešana ir ļoti svarīga.