Eksperte: Maksa par zāļu recepti ir jauns birokrātisks slogs

Maksa par recepti tika noteikta, lai aptiekām kompensētu zāļu piecenojuma samazināšanu. Taču, kā intervijā aģentūrai LETA norāda Behmane, tas radījis birokrātisku sistēmu, kur virkne Nacionālā veselības dienesta ierēdņu "mikromenedžēs" katru recepti katrā aptiekā, lai "pārvaldītu eirocentus".

Pēc Behmanes domām daudz labāks un efektīvāks risinājums būtu saglabāt aptieku piecenojumu iepriekšējā apmērā, to nemazinot, tādējādi izvairoties no receptes apkalpošanas maksas ieviešanas, kas ir liels birokrātisks slogs valsts pusē, savukārt pacientiem tas radījis lielu neizpratni. Aptieku atļautajam zāļu piecenojumam jābūt tādam, lai aptiekas kā uzņēmumi spēj izdzīvot. Pašreizējais piecenojums to nenodrošina, tādēļ ir neveiklais risinājums ar receptes maksu, uzskata Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece.

Vienlaikus eksperte atzīst, ka lieltirgotavu atļautā piecenojuma mazināšana bija absolūti pareiza, jo Latvijā tas ir vidēji augstāks nekā Eiropas Savienībā. Turklāt līdz šim tas, ka medikamentiem lieltirgotavu piecenojums bija noteikts procentos, nevis absolūtos skaitļos, dārgākajiem preparātiem radīja milzīgu sadārdzinājumu.

Jau ziņots, ka no 1.janvāra stājās spēkā Veselības ministrijas izstrādātā zāļu cenu reforma, kuras mērķis ir samazināt medikamentu cenu. Lai to īstenotu, ir samazināts atļautais zāļu piecenojums gan lieltirgotavām, gan aptiekām. Saskaņā ar Veselības ministrijas aplēsēm zāļu cenām vidēji vajadzētu pazemināties par 15%.

Atbilstoši jaunajam zāļu cenu modelim lieltirgotavām par viena recepšu zāļu iepakojuma izplatīšanu noteikts fiksēts uzcenojums 0,5 eiro apmērā. Tāpat ieviesta recepšu apkalpošanas maksa - iedzīvotājiem ir jāsedz 0,75 eiro par recepti, bet vēl 0,75 eiro lielajām aptiekām par katru receptes apkalpošanu samaksās valsts. Vienīgajām aptiekām apdzīvotās vietās valsts piemaksās 1,75 eiro.