Ārste: kļūdaini nozīmētai pretmikrobu terapijai ir vairākas ēnas puses (+VIDEO)

Lai gan strauji tuvojas pavasaris, infekciju sezona Latvijā vēl ir pašā plaukumā, tādēļ pareiza un laikus veikta diagnostika ir izšķiroša, lai agrīni uzsāktu ārstēšanu un trāpītu īstajai slimībai ar tieši tai piemērotu terapiju. Ārste Jana Osīte skaidro, kad un kādas analīzes ir nepieciešamas.

Parasti saaukstēšanās infekciju periodā kāds no ierosinātājiem - vīrusiem vai baktērijām - ieņem līderpozīcijas, taču šosezon visi plosās vienlīdz jaudīgi: joprojām nerimst rudenī uzvaras gājienu sākusī mikoplazmas baktērija, kas var ierosināt atipisku un parastajām antibiotikām nepakļāvīgu pneimoniju, turpina izplatīties mokošais garais klepus, kovids un respiratori sincitiālais vīruss, turklāt slimību buķetei pievienojusies arī gripas epidēmija.

"Saslimstība ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām arvien pieaug, turklāt ar tām visām ir iespējams sasirgt vienlaikus, it sevišķi, ja ir novājināta imunitāte vai citi riska faktori," norāda laboratorijas ārste J. Osīte. "To apliecina dati. Piemēram, sezonas sākumā vidēji mēnesī uz mikoplazmu pārbaudījām ap 300-500 paraugu, bet patlaban to skaits mēnesī pārsniedz jau 10 000."

Standarta analīžu komplekts, kas būtu nepieciešams, ja moka klasiskie saaukstēšanās infekciju simptomi (iesnas, klepus, paaugstināta temperatūra, kaulu laušana, galvas sāpes, kairinājums un smeldze kaklā u.c.), ir pilna asins aina un iekaisuma marķieris CRO. "Šīs analīzes ārstam palīdz izvērtēt infekcijas smagumu un nozīmēt atbilstošu terapiju," atzīmē J. Osīte, sakot, ka laikus nozīmētas analīzes palīdz agrīni uzsākt efektīvu ārstēšanu.

Taču bieži saaukstēšanās infekcijai pievienojas bakteriālas komplikācijas, piemēram, plaušu karsonis. Kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati, šosezon pneimoniju dēļ ambulatorajās iestādēs vērsušies vismaz divreiz vairāk pacientu nekā iepriekšējās. "Tad vairs nav nozīmes, slimību ierosinājis vīruss vai baktērija - pneimonija jebkurā gadījumā ir jāārstē. Ja plaušu karsoni izraisījušas baktērijas, ārsts nozīmēs antibiotikas, savukārt, ja pie vainas ir bijis vīruss, var tikt izrakstīti pretvīrusu līdzekļi. Nereti bakteriāls plaušu iekaisums attīstās kā vīrusa komplikācijas, piemēram, pēc gripas, un arī tad būs nepieciešama antibakteriāla terapija," uzsver ārste.

"Klasiski ģimenes ārsts nozīmē medikamentus, izvēloties biežāk lietotās antibiotikas saaukstēšanās infekcijas sarežģījumu gadījumā, piemēram, penicilīna grupas preparātus. Taču, ja pneimoniju ierosinājusi šobrīd ļoti aktīvā mikoplazmas baktērija, tā uz penicilīniem nereaģēs un būs nepieciešamas citas grupas antibiotikas, piemēram, makrolīdi vai tetraciklīni," stāsta J. Osīte.

"Arī "Centrālās laboratorijas" praksē šosezon novērojam daudz gadījumu, kad pacientam vispirms ir meklēts viens slimības ierosinātājs, pēc neilga laika - cits, nedaudz vēlāk - vēl kāds. Tātad pirmreizēji izvēlētā terapija, iespējams, ir izrādījusies neefektīva. Taču kļūdaini nozīmētai pretmikrobu terapijai ir vairākas ēnas puses."

Pirmkārt, pieaug komplikāciju risks, slimošana un ārstēšanās ieilgst un izmaksā dārgāk. Otrkārt, lietojot neatbilstošas antibiotikas, var tikt veicināta disbakterioze, kas atstāj ietekmi uz gremošanas sistēmas veselību un organisma aizsargspējām ilgtermiņā. Treškārt, nepamatota vai kļūdaina pretmikrobu zāļu lietošana veicina antibiotiku rezistenci - baktērijas kļūst arvien stiprākas un grūtāk uzveicamas.

"Labā ziņa ir tā, ka no šiem sarežģījumiem ir iespējams izvairīties. Tāpēc aicinām pacientus būt zinošiem un līdzestīgiem, sadarbojoties ar savu ārstu," norāda J. Osīte, uzsverot, ka laboratoriskā diagnostika mūsdienās ir ļoti attīstīta un palīdz iespējami ātrāk atrast slimību izraisītājus. Latvijas laboratorijas piedāvā dažādu veidu analīzes, sākot ar atsevišķu ierosinātāju testēšanu, līdz pat kompleksai pārbaudei ar plašu infekciju paneli, kad vienā reizē tiek noteikti visi izplatītākie infekciju ierosinātāji - gan vīrusi, gan baktērijas: to skaitā arī A un B gripa, kovids, respiratori sincitiālais vīruss, garā klepus izraisītājs, kā arī dažādas pneimonijas attīstību veicinošas baktērijas.

"Tas būtiski atvieglo ārsta darbu, jo, tēlaini sakot, nav jāšauj ar lielgabalu pa zvirbuļiem un pacientam uzreiz var nozīmēt atbilstošu terapiju," skaidro daktere.

Sevišķi nozīmīga laikus uzsākta ārstēšana ar pareizi izvēlētām zālēm ir riska grupu pacientiem: cilvēkiem ar slimības vai medikamentozi nomāktu imunitāti, hronisku slimību pacientiem, bērniem un senioriem.