Šogad par trešdaļu samazinājies strādājošo darba nespējas dienu skaits

No biznesa vadības un grāmatvedības sistēmas Jumis datu bāzes iegūtā informācija rāda, ka 2025. gada pirmajos trīs mēnešos uzņēmumos un iestādēs iesniegto darba nespējas lapu kopējais dienu skaits bijis par aptuveni 40% mazāks nekā iepriekšējā gada pirmajā ceturksnī un pat divkārt mazāks nekā 2023. gada sākumā.

Slimošanas līkne Latvijā gadu no gada, ar retiem izņēmumiem, izskatās ļoti līdzīga. Izteikts paaugstinājums janvārī, stabila lejupslīde līdz pavasara beigām, izteikta ieplaka vasarā un atkal stabila augšupeja no septembra.

Taču 2025. gads uz iepriekšējo fona ir acīmredzami atšķirīgs. Tas iesākās salīdzinoši veselīgi, pie tam ap gadumijas svētkiem Jumis grāmatvedības sistēmas mākoņkrātuves datu bāzēs tika reģistrēts pastiprināts kritums izsniegto slimības lapu skaita ziņā. To daļēji var izskaidrot ar daudzām brīvdienām.

Apslimušie, iespējams, nepieteica saslimšanu, jo uz darbu tāpat nebija jādodas.

Saslimšanas gadījumu skaits nedaudz palielinājās februārī, taču martā strauji samazinājās. Nevienā šī gada periodā izsniegto slimības lapu skaits pat nepietuvojās iepriekšējo divu gadu rādītājiem, gandrīz nemainīgi saglabājot 30-40% starpību.

Interesanti, ka šā gada līkne gandrīz identiski kopē iepriekšējā gada tendences, vienīgi zemākā trajektorijā, savukārt 2023. gads iesākās ar ļoti lielu slimības lapu skaitu, kam sekoja straujš kritums janvāra nogalē un pēc tam ierasti mērenā lejupslīde līdz pat rudenim.

«Ja Latvijas korporatīvajā vidē vasaras tradicionāli ir atvaļinājumu laiks, tad mēnešos ap gadu miju darbinieku slimošana diemžēl ir neatņemama darba vides sastāvdaļa. Ar to jārēķinās, un tā jāņem vērā, plānojot darbu sadalījumu. Izmantojot mūsdienīgu grāmatvedības datorprogrammu, personāla speciālisti var gūt padziļinātu ieskatu darba nespējas dienu dinamikā. Analizējot darbinieku slimošanas vēsturi, iespējams prognozēt, ar cik ilgu prombūtni rēķināties un kuros mēnešos piesardzīgāk noteikt projektu pabeigšanas termiņus. Tas pasargās no nevajadzīga stresa un samazinās veselo darbinieku izdegšanas risku,» skaidro Jumis Pro vadītājs Viesturs Slaidiņš.

Dati par slimības lapām izgaismo vēl kādu interesantu tendenci. Pārliecinoši biežākais ārstēšanās ilgums ir 9 dienas. Tas ir ilgākais slimošanas posms, ko apmaksā darba devējs, jo no 10. slimības dienas izmaksas guļas uz valsts budžetu. 9 dienas ilgas darba nespējas lapas izsniegtas vidēji četrreiz biežāk nekā uz nākamo populārāko periodu – 5 dienām. Kopumā visbiežāk tiek izsniegtas 3 līdz 9 dienas ilgas darba nespējas lapas. Nopietnāku saslimšanu gadījumā ārstēšanās ilgst 14 dienas, bet īsāki un garāki atlabšanas periodi izmantoti ārkārtīgi reti.