Aicina iedzīvotājus aktīvāk ziņot par iespējamām zāļu blaknēm

Zāļu valsts aģentūra (ZVA) aicina iedzīvotājus aktīvāk ziņot par gadījumiem, kad novērojamas blaknes no zālēm, tostarp aizdomām par retām blaknēm no vakcinācijas.

Kā norāda ZVA Zāļu drošuma nodaļas vadošā eksperte, Eiropas Zāļu aģentūras Farmakovigilances riska vērtēšanas komitejas Latvijas pārstāve Zane Neikena, par citām zālēm cilvēki nesatraucas tik ļoti, kā par vakcīnām, jo vakcīnas parasti saņem vesels cilvēks, kas pats nav piedzīvojis infekciju, tās izpausmes un sekas, pret kuru vakcīna paredzēta.

Ja zāles tiek lietotas slimības ārstēšanai, tad tiek sagaidīts, ka mazināsies traucējošie simptomi, bet blakņu iespējamību it kā no apziņas mēdz izslēgt, lai gan retos gadījumos var rasties arī smagas reakcijas, kuras, laikus pamanot, iespējams mazināt vai novērst.

ZVA aicina iedzīvotājus kaut mazāko aizdomu gadījumā ziņot par potenciālām blaknēm, jo pacientam pašam nav jādomā un jāvērtē, vai tiešām lietotās zāles izraisīja reakciju. Ja ir bažas, ka ir radusies varbūtēja vakcīnas vai citu zāļu izraisīta reakcija, tad par to ir jāpaziņo ZVA, uzsver Neikena.

Apkopojot ziņojumus lielās datubāzēs no daudzām valstīm ar dažādu iedzīvotāju skaitu, iespējams ātrāk un efektīvāk identificēt ļoti retas, bet nozīmīgas blaknes, ko nevarētu tik ātri konstatēt, balstoties tikai uz vienā valstī saņemtiem ziņojumiem, īpaši valstīs ar nelielu iedzīvotāju skaitu vai zemu ziņošanas aktivitāti. Ziņošanas aktivitāte par blaknēm Latvijā esot ļoti zema.

To, vai reakcijai ir iespējams cēloniskais sakars ar zāļu lietošanu un vai blaknes jāuzskata par nopietnām, tālāk izvērtē zāļu drošuma uzraudzības jeb farmakovigilances eksperti. Pašam iedzīvotājam par to galva nav jālauza.

Speciāliste skaidro, ka tāpat kā visām zālēm, arī vakcinācijai retos gadījumos var būt blaknes, un visbiežāk sagaidāmās reakcijas ir temperatūra, nogurums, nespēks, sāpes locītavās un muskuļos. Var būt arī reakcijas vakcinācijas vietā - apsārtums, pietūkums. Šīs reakcijas ir pārejošas, tās parasti rodas drīz pēc vakcinācijas un pēc tam pašas drīz izzūd. Dažos gadījumos var būt vajadzība samazināt temperatūru, ja tā ir augstāka par 38 grādiem. Šīs reakcijas tiek uzskatītas par mazāk būtiskām, tās novērojamas lielākoties visām vakcīnām un rodas samērā bieži - vienam no desmit līdz vienam no simts vakcinēto cilvēku.

Neikena uzsver, ka pirms vakcinācijas nav jālieto ne temperatūru pazeminoši līdzekļi, ne antihistamīnu saturošas zāles - tas nebūs līdzeklis, kas novērsīs sagaidāmās reakcijas. Turklāt jāņem vērā, ka šo reakciju rašanās biežums nebūt nav augsts, tāpēc pēc vakcinācijas var turpināt savas ierastās ikdienas gaitas - sporta treniņi vai citas aktivitātes nav jāatceļ.

Ja radušās aizdomas par blaknēm, tad vispirms jāvēršas pie sava ārsta vai farmaceita, lai noskaidrotu, vai šajā situācijā ir kas jādara. Taču, pat ja pacientam ir tikai aizdomas par to, ka konkrēto reakciju ir izraisījusi vakcīna, tad var ziņot ZVA sadaļā "Ziņot par zāļu blaknēm". Tur būs jāaizpilda un jāiesniedz ZVA ziņošanas anketa un, ja būs nepieciešama papildu informācija, ZVA eksperts ar ziņotāju sazināsies.

Lai farmakovigilances ekspertiem būtu iespējams noskaidrot ziņojuma izvērtēšanai nepieciešamo medicīnisko informāciju, ir būtiski, ka pacients ziņojumā norāda arī sava ārsta kontaktinformāciju.