Kā latvieši var rūpēties par savām locītavām: mīti un patiesība (+VIDEO)

Par locītavu veselību mēdzam aizdomāties tikai tad, kad problēmas jau ir radušās. Diemžēl sabiedrībā joprojām pastāv daudzi mīti, kas kavē laikus meklēt palīdzību vai ieviest izmaiņas ikdienas paradumos. Lai atšķirtu patiesību no maldiem, farmaceite Zane Melberga un sertificēta fizioterapeite Ilze Šēnberga atspēko piecus sabiedrībā izplatītus mītus par locītavu veselību.

Pavasaris aicina atsākt aktīvāku dzīvesveidu, taču svarīgi to darīt domājot arī par locītavu veselību. Valstī veiktā "Labsajūtas Barometra" aptauja atklāj, ka fiziskās aktivitātes un došanās pie dabas ir populārākais labsajūtas uzlabošanas veids, ko izvēlas 56% Latvijas iedzīvotāju. "Pēc aukstajiem mēnešiem, kad kustību bijis mazāk, locītavām nepieciešama īpaša uzmanība - pakāpeniska noslodzes palielināšana un izpratne par to, kas tām nāk par labu ilgtermiņā. Šobrīd svarīgi atšķirt mītus no patiesības, lai kustība palīdzētu, nevis radītu veselības problēmas", stāsta farmaceite Zane Melberga

1.Mīts: vecums ir galvenais iemesls, kāpēc attīstās locītavu problēmas

Lai gan vecums ir nozīmīgs faktors locītavu slimību attīstībā, tas nebūt nav galvenais, norāda fizioterapeite Ilze Šēnberga. Par locītavu veselību jāsāk domāt jau jaunībā - kā pret tām izturamies un kā tās noslogojam. Tādas slimības kā reimatoīdais artrīts un podagra var skart arī jaunus cilvēkus, tāpēc dzīvesveidam ir būtiska nozīme. Piemēram, ja cilvēkam ir liekais svars, tas ievērojami palielina slodzi locītavām. Turklāt sēdošs darbs un nepietiekama fiziskā aktivitāte traucē muskuļu attīstību, kas nepieciešama locītavu atbalstam un aizsardzībai. Pretējs scenārijs - fizisks darbs ar smagumu celšanu vai vienveidīgām kustībām - var pārslogot locītavas un veicināt to priekšlaicīgu nodilumu. Farmaceite piebilst, ka papildu locītavu slimību risks palielinās sievietēm menopauzes laikā, kad hormonālās pārmaiņas, īpaši estrogēna līmeņa kritums, tiešā veidā ietekmē locītavu veselību. Ja terapija ir neprecīza vai nepietiekama, stāvoklis var pasliktināties, izraisot sāpes, stīvumu un iekaisuma procesus.

2.Mīts: lietojot uzturā kolagēnu saturošus produktus iespējams atjaunot un būtiski uzlabot locītavu veselību

Farmaceite Zane Melberga skaidro, ka kolagēns ir dabiska olbaltumviela, kas atrodas kaulos, cīpslās un skrimšļos. Organismā tas aktīvi veidojas līdz aptuveni 25 gadu vecumam, taču vēlāk tā sintēze samazinās, un organisms sāk izmantot esošās rezerves. Kolagēnu visbiežāk iegūst no liellopu vai cūku kauliem un skrimšļiem, kā arī no zivju zvīņām vai ādas. Papildu pozitīvu ietekmi sniedz arī C vitamīns, kas veicina kolagēna sintēzi. Tāpat svarīgi uzņemt kalciju, D vitamīnu, glikozamīnu un magniju. Aptiekās pieejami dažādi uztura bagātinātāji locītavu stiprināšanai - katrs var izvēlēties sev piemērotāko formu, tostarp kompleksos līdzekļus ar sabalansētām devām. Tomēr šīs uzturvielas vislabāk uzsūcas, ja tās uzņem ar pilnvērtīgu uzturu, kas bagāts ar olbaltumvielām un antioksidantiem. Tikmēr fizioterapeite piebilst, ka svarīgi ir stiprināt arī muskuļus, kas apņem locītavas, - tiem jābūt pietiekami spēcīgiem un izturīgiem, lai nodrošinātu locītavām nepieciešamo ārējo atbalstu. Ja muskuļu masa ir nepietiekama, pieaug mehāniskā slodze uz locītavām, kas palielina to nodilumu, bojāšanos un traumu risku.

3.Mīts: locītavu krakšķēšana nozīmē, ka locītava ir bojāta

Locītavu krakšķēšana ne vienmēr norāda uz bojājumiem. Fizioterapeite skaidro, ka svarīgāk ir pievērst uzmanību tam, vai krakšķēšanu pavada sāpes, pietūkums vai kustību ierobežojums konkrētajā locītavā. Ja parādās kāds no šiem simptomiem, nepieciešams konsultēties ar speciālistu un veikt papildu izmeklējumus. Savukārt, ja sūdzību nav, krakšķēšana ir nekaitīga - to var izraisīt gaisa burbulīšu "pārsprāgšana" locītavas šķidrumā, kas rada raksturīgo skaņu. Reizēm var būt sajūta, ka pāri kaulam pārlec muskuļa cīpsla - arī tas parasti nav saistīts ar locītavu veselības traucējumiem. Arī apzināta locītavu izkrakšķināšana, piemēram, pirkstos, parasti nav kaitīga, ja to neveic pārmērīgi bieži vai ar spēku. Tomēr, ja pēc krakšķināšanas rodas sāpes vai diskomforts, vēlams to pārtraukt un konsultēties ar speciālistu.

4.Mīts: fiziskas aktivitātes bojā locītavas, tāpēc cilvēkiem ar locītavu sāpēm nevajadzētu sportot

Locītavu galvenā funkcija ir kustība - tāpēc tās ir jākustina. Fizioterapeite Ilze Šēnberga skaidro, ka regulāras un pareizi izvēlētas fiziskās aktivitātes uzlabo apasiņošanu ap locītavu, stiprina muskuļus un padara locītavas stabilas. Līdz ar to uzlabojas locītavu funkcionalitāte un mazinās sāpes. No aerobajām aktivitātēm draudzīgākās locītavām ir staigāšana, riteņbraukšana un peldēšana. Tomēr arī šeit jāievēro piesardzība - piemēram, peldēšanas laikā jāpievērš uzmanība kakla un plecu pozīcijai, lai nerastos pārslodze šajā zonā. Tāpat noderīgi ir spēka treniņi ar atbilstošu slodzi, bet svarīgi tos apgūt fizioterapeita vai trenera uzraudzībā. Savukārt cilvēkiem ar locītavu saslimšanām parasti nav ieteicama skriešana kā arī sporta veidi, kuros dominē vienveidīgas un atkārtotas kustības. Cilvēkiem, kuri jau saskārušies ar locītavu traumām, farmaceite iesaka pirms fizisko aktivitāšu uzsākšanas locītavas nofiksēt un pareizi pozicionēt, izmantojot elastīgās saites, teipus vai ortozes. Ja trauma tomēr ir gūta, var lietot pretsāpju medikamentus vai lokālas iedarbības ziedes, bet ja sāpes nepāriet, konsultēties ar speciālistu. Atvēsinošās ziedes paredzētas akūtām situācijām, piemēram, pirmajās 24 stundās pēc sastiepuma, mežģījuma vai locītavu traumas. Sildošās ziedes izmanto hronisku sāpju vai muskuļu saspringuma gadījumā, taču tās nedrīkst lietot iekaisuma laikā.

5.Mīts: artrīts ir izārstējama slimība

Artrītu izārstēt nevar, jo tā ir hroniska slimība, taču to iespējams veiksmīgi pārvaldīt, saglabājot ierastu dzīves kvalitāti. Lai efektīvi kontrolētu artrīta simptomus, vispirms jānoskaidro tā forma. Reimatoīdais artrīts ir autoimūna saslimšana, un primāro ārstēšanu nosaka reimatologs, parasti ar medikamentu terapiju. Osteoartrīts, savukārt, ir deģeneratīva locītavu slimība, kur būtiska nozīme ir fiziskajām aktivitātēm, ķermeņa masas kontrolei un ergonomisko faktoru ievērošanai ikdienā. Regulāra fizioterapija un vingrojumi locītavu kustību apjoma uzlabošanai palīdz mazināt simptomus un uzlabot ikdienas pašsajūtu. Papildu atbalstu var sniegt arī piemērots uzturs. Farmaceite Zane Melberga iesaka lietot Omega taukskābes un pievērst uzmanību to iepakojuma atšifrējumam un tādiem burtiņiem, kā DHS un EPS, lai tieši šīs taukskābes būtu vienā kapsulā pēc iespējas lielākā koncentrācijā. Tās sniegs labvēlīgu ietekmi uz visa organisma darbību.

Locītavu veselība ir cieši saistīta ar mūsu ikdienas paradumiem - jo apzinātāk par tām rūpējamies, jo ilgāk varam saglabāt kustību brīvību un labsajūtu. Ja tomēr ikdienā jūtamas sāpes vai diskomforts, ieteicams savlaicīgi konsultēties ar ārstu vai farmaceitu, lai noteiktu cēloni un rastu piemērotāko risinājumu.