Uz pneimonologa konsultāciju RAKUS ierodas arvien jaunāki pacienti

Kā norāda RAKUS ārste Madara Tirzīte, plaušu veselības problēmas var parādīties jebkurā vecumā, un svarīgi ir neignorēt "nepārejošus" simptomus vai slimības izpausmes. Viņa pozitīvi vērtē arī jaunu pacientu īpatsvara pieaugumu, kas liecinot, ka cilvēki veic papildu izmeklējumus un rūpējas par savu plaušu veselību.

Tirzīte min vairākus simptomus, kas liecina, ka būtu noderīgi veikt plaušu funkcionālos testus un pierakstīties uz konsultāciju pie pneimonologa. Speciāliste norāda, ka nedrīkst ignorēt tādus simptomus kā elpas trūkumu, gļotainu vai sausu klepu, trokšņus elpošanas laikā, ilgstošu spiedoša smaguma izjūtu vai diskomfortu krūtīs.

Austrumu slimnīcā, kur ārstējas pacienti ar dažādām plaušu slimībām, plaušu funkcionālie testi tiek veikti bieži. Piemēram, vidēji gada laikā Austrumu slimnīcā stacionētajiem pacientiem tiek veikts vairāk nekā 4500 spirometrijas - elpošanas testi, kas mēra, cik daudz gaisa pacients var ieelpot plaušās un izelpot, tas ir, nosaka dažādus plaušu tilpumus, kā arī izelpotā gaisa plūsmas ātrumu.

Tāpat slimnīcā gadā tiek veiktas 1000 ķermeņa pletizmogrāfijas, kas ir spirometrijas rezultātus papildinošs elpošanas tests, kas mēra plaušu kopējo tilpumu, kā arī gaisa tilpumu, kas paliek plaušās pēc dziļas un pilnīgas izelpas.

Slimnīcā gadā tiek veikti arī 3000 gāzu difūzijas testi - elpošanas testi, kas ļauj izvērtēt, cik efektīvi skābeklis no ieelpotā gaisa nokļūst asinīs un saistās ar eritrocītos esošo hemoglobīnu.

Savukārt ambulatori veikto spirometrijas testu skaits ir vēl lielāks - gada laikā Austrumu slimnīcā tiek veikti vairāk nekā 6800 šo testu.

Tostarp ambulatori tiek veikts vairāk nekā 200 ķermeņa pletizmogrāfijas un gandrīz 300 gāzu difūzijas testu.

Komentējot statistikas datus, pneimonoloģe Inga Vikmane skaidro, ka tradicionāli sievietes vairāk pievērš uzmanību savai veselībai, agrāk vēršas pie ģimenes ārsta vai plaušu ārsta un veic izmeklējumus ambulatori.

Turpretim vīrieši biežāk "velkot līdz pēdējam", tāpēc nereti izmeklējumi notiek, jau ārstējoties stacionārā, kad, pacientu vārdiem runājot, ir jau "ļoti, ļoti slikti".

Pneimonoloģe norāda, ka ambulatori spirometrijas izmeklējumi vairāk tiek veikti sievietēm - proporcionāli 4000 spirometrijas testi tiekot veikti sievietēm un 2800 testi vīriešiem.

Savukārt pretēja ir aina, kad tiek analizēti dati par stacionārā ārstētiem plaušu slimību pacientiem. Ārstējoties stacionārā, sievietēm tiek veikts 2000 spirometrijas testu, bet vīriešiem- 2500 testu. Arī ķermeņa pletizmogrāfijas un gāzu difūzijas testi vīriešiem vairāk tiek veikti, ārstējoties stacionārā.

Savukārt Austrumu slimnīcas apkopotie statistikas dati par pacientu vecumu grupām, kuriem visbiežāk tiek veikti plaušu funkcionālie testi, apliecinot, ka vairs nav aktuāls dalījums, vai pacients ārstējas ambulatorā vai stacionārā posmā, bet gan vecumposms, kurā visbiežāk var parādīties vai saasināties dažādas plaušu veselības problēmas.

Piemēram, RAKUS vairākums spirometrijas testu tiek veikts pacientiem vecumposmā no 60 līdz 75 gadiem.

Vienlaikus ķermeņa pletizmogrāfijas testi sadalās diezgan vienmērīgi pacientiem vecumposmā no 40 līdz 80 gadiem, savukārt gāzu difūzijas testi - vecumposmā no 50 līdz 80 gadiem.

Lai lemtu par mērķētu ārstēšanas taktiku un pilnveidotu to pacientu ārstēšanu, kas slimo ar dažādām plaušu saslimšanām, RAKUS vadošie pneimonologi izstrādājuši informatīvu bukletu, kurā ietverts starptautiskās rekomendācijās balstīts detalizēts skaidrojums un ieteikumi, kas būtu jāņem vērā, ordinējot pacientiem plaušu funkcionālos testus.

Šis ceļvedis paredzēts gan veselības aprūpes speciālistiem, gan arī pacientiem.

Slimnīcā vērš uzmanību, ka plaušu slimības sākas gandrīz nemanāmi, bieži vien ar minimāliem simptomiem, bet savlaicīga diagnostika palīdz novērst nopietnas komplikācijas. Tādēļ izstrādātais informatīvais materiāls palīdzēs ārstiem, māsām un arī pacientiem labāk saprast, kādās situācijās šie plaušu testi būtu jāveic.

Informatīvajā materiālā detalizēti skaidrots, kad un kāpēc būtu jāveic plaušu funkcionālie testi, kā sagatavoties pirms plaušu funkcionālā testa, lai rezultāti būtu precīzi, tostarp kuriem pacientiem šādi izmeklējumi ir sevišķi būtiski.

Skaidrots arī tas, kādas veselības problēmas un simptomi liecina, ka nepieciešama padziļināta plaušu izmeklēšana vai pneimonologa konsultācija, tostarp izņēmuma gadījumi, kad testi nebūtu ieteicami.

RAKUS iesaka izmantot materiālu "Plaušu funkcionālie testi klīniskajā praksē" kā atgādinājumu kopumu, lai pieņemtu lēmumus par izmeklējumu veikšanu, diagnostiku un pacientu ārstēšanas taktiku. Minētais materiāls ir pieejams slimnīcas tīmekļvietnē.