Viedpulkstenis atklās, kādus signālus sūta pārslogots organisms (+VIDEO)

Pētījumi rāda, ka pat 60-80% vizīšu primārās veselības aprūpes iestādēs var būt saistītas ar stresu. Kad stress kļūst hronisks, organisms nepārtraukti ražo kortizolu - hormonu, kas vājina imūnsistēmu, veicina iekaisuma procesus un palielina dažādu slimību risku. Kādas nemanāmas pazīmes var liecināt, ka mūsu ķermenis jau cieš no ilgstošas spriedzes? Un kā viedās tehnoloģijas var palīdzēt tās savlaicīgi atpazīt?

Galvassāpes un bezmiegs ir vieni no biežākajiem, taču nereti nenovērtētiem stresa simptomiem. Miega trūkums ir viltīgs pretinieks - tas ne tikai samazina mūsu spēju koncentrēties un paveikt ikdienas darbus, bet arī pastiprina stresa hormonu izdalīšanos, iesprostojot mūs apburtajā lokā. Ilgtermiņā bezmiegs var novest ne tikai pie hroniska noguruma, bet arī pie emocionālās līdzsvara zaudēšanas, lielākas jūtības un garastāvokļa svārstībām.

Savukārt galvassāpes, īpaši migrēnas, bieži pastiprinās saspringtos dzīves periodos. Pētījumi liecina, ka ilgstoša spriedze ietekmē nervu sistēmu un asinsriti, kas var veicināt stiprākus vai biežākus galvassāpju uzliesmojumus.

Papildus šīm pazīmēm slēptais stress var izpausties arī citādi: ar gremošanas traucējumiem, pēkšņām apetītes izmaiņām, neizskaidrojamiem ādas izsitumiem vai matu izkrišanu. Nereti šie simptomi netiek saistīti ar emocionālo stāvokli, lai gan patiesībā tie var būt ķermeņa sūtīti signāli par pārlieku lielu spriedzi.

Kā tehnoloģijas palīdz atpazīt ķermeņa signālus?

Veselības uzraudzībā arvien nozīmīgāku lomu ieņem viedās tehnoloģijas, kas palīdz cilvēkiem labāk izprast ķermeņa sūtītos signālus. Kā skaidro Latvijas eksperts Mikus Tillers, lai gan šīs tehnoloģijas neaizstāj ārstu, tādas ierīces kā viedpulksteņi var būt vērtīgi palīgi ikdienā - uzraugot pašsajūtu, sekojot stresa līmenim vai miega kvalitātei.

"Kad vēlamies iemācīties labāk pārvaldīt stresu, ir ļoti svarīgi, lai būtu rīki, kas atgādina apstāties, atpūsties un ieklausīties sevī. Piemēram, mēra sirdsdarbības ritma variabilitāti (HRV), kas palīdz novērtēt ķermeņa reakciju uz stresu. Kad HRV samazinās, pulkstenis var brīdināt par paaugstinātu stresa līmeni un piedāvāt īsus elpošanas vingrinājumus, kas palīdz nomierināties. Ierīcei ir arī uzlabota miega uzraudzības sistēma, kas analizē miega fāzes un sniedz ieteikumus, kā uzlabot atpūtas kvalitāti. Šīs funkcijas ļauj ne tikai saprast, kādi faktori traucē miegu, bet arī palīdz sekot emocionālajam stāvoklim un pakāpeniski uzlabot kopējo pašsajūtu," - viedpulksteņa priekšrocības izceļ Tillers.

Vienkārši veidi, kā atgūt iekšējo līdzsvaru

Lai tiktu galā ar ikdienā piedzīvoto stresu, svarīgi atrast veidus, kā apstāties un atgūt iekšējo līdzsvaru. Pat īsa uzturēšanās dabā - pastaiga parkā vai dārzā - var mazināt spriedzi un uzlabot garastāvokli. Pētījumi rāda, ka vien desmit minūtes zaļumā vai koku ielokā var samazināt stresa hormonu daudzumu un palīdzēt atslābināties.

Stresa līmeni efektīvi mazina arī laiks ar mājdzīvnieku. Pieskārieni, glaudīšana vai vienkārši kopā būšana stimulē "labās pašsajūtas hormona" oksitocīna izdalīšanos un palīdz samazināt kortizola līmeni. Šāda mijiedarbība uzlabo emocionālo stāvokli un rada mierīguma sajūtu.

Meklējot veidus, kā mazināt spriedzi, nevajadzētu aizmirst, ka bieži nenovērtēts stresa avots ir vilcināšanās. Kad krājam nepabeigtus darbus, pieaugošais uzdevumu slogs rada spriedzi un negatīvi ietekmē gan miega kvalitāti, gan emocionālo pašsajūtu. Tāpēc, sastādot reālistisku dienas plānu - pierakstot svarīgākos darbus, sadalot tos pēc prioritātēm un veicot pa vienam - jūs ne tikai samazināt spriedzi, bet arī haosa sajūtu, kas nereti izraisa trauksmi.