Serbija un Kosova pieņēmušas ES plānu attiecību normalizēšanai

Borels sacīja, ka sarunas turpināsies un vienošanos varētu izdoties panākt līdz marta beigām.

Abas puses solījušas atturēties no vienpusējiem pasākumiem, kas varētu radīt spriedzi un apdraudēt vienošanos, atklāja Borels.

"Šī vienošanās galvenokārt domāta Kosovas un Serbijas pilsoņiem," sacīja Borels, piebilstot, ka vienošanās ļaus cilvēkiem brīvi pārvietoties starp Kosovu un Serbiju ar savām pasēm, identifikācijas kartēm un automašīnu numura zīmēm.

Vienošanās varētu pavērt arī jaunas ekonomiskās iespējas un piesaistīt vairāk investīciju Kosovā un Serbijā, kā arī veicināt tirdzniecību, jo vairs nebūs nepieciešami sertifikāti importam un eksportam, paziņoja ES augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā, norādot, ka vairāk būtu jāaizsargā arī Kosovā dzīvojošo serbu tiesības.

Serbija faktiski zaudēja kontroli pār galvenokārt albāņu apdzīvoto Kosovu 1999.gadā pēc NATO militārās iejaukšanās Kosovas konfliktā, bet 2008.gadā Priština vienpusējā kārtā pasludināja neatkarību no Serbijas. Tomēr Belgrada bijušo provinci joprojām uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu.

Aptuveni 50 000 serbu, kas dzīvo Kosovas ziemeļos, atsakās atzīt Kosovas neatkarību un Prištinas valdību. Viņus atbalsta daudzi Serbijas serbi un Serbijas valdība.