Orbāns paziņo par alianses veidošanu ar Austrijas un Čehijas partijām

Aliansi "Patrioti Eiropai" apvienos Orbāna konservatīvo partiju "Fidesz", Austrijas galēji labējo Brīvības partiju (FPÖ) un Čehijas ekspremjera miljardiera Andreja Babiša vadīto partiju "Neapmierināto pilsoņu akcija" (ANO).

Orbāns pauda pārliecību, ka drīzumā aliansei pievienosies jauni locekļi un tā kļūst par "lielāko labējo spēku grupu Eiropā".

Ungārija pirmdien uz sešiem mēnešiem pārņems Eiropas Savienības prezidējošās valsts pienākumus.

"Eiropieši vēlas trīs lietas: mieru, kārtību un attīstību," svētdienas pasākumā Vīnē teica Ungārijas premjerministrs, paziņojot, ka tā vietā "no Briseles elites mēs saņemam karu, migrāciju un stagnāciju".

Austrijas FPÖ līderis Herberts Kikls norādīja, ka jaunais EP sasaukums pirmo reizi pulcēsies 16.jūlijā Strasbūrā, solot, ka jaunizveidotajam politiskajam spēkam vēlas pievienoties vairāk partiju nekā kāds varētu gaidīt, tomēr iespējamos partnerus viņš nenosauca. Visu trīs partiju līderi neatbildēja uz jautājumiem.

Trīs partiju līderu parakstītajā "patriotiskajā manifestā par Eiropas nākotni" ir kritizēti iespējamie "Eiropas centrālās valsts" plāni un solīts "prioritizēt suverenitāti pār federālismu, brīvību pār diktātiem un mieru".

Līdz 2021.gadam "Fidesz" darbojās labēji centriskajā Eiropas Tautas partijā, bet Orbāns nolēma no tās izstāties. Kopš tā laika viņa partija nav iesaistījusies oficiālās politiskās grupās. EP vēlēšanās "Fidesz" uzvarēja, iegūstot 11 no 21 Ungārijas mandāta, taču tas ir par diviem mandātiem mazāk nekā pašreizējā EP sasaukumā.

FPÖ, kas līdz šim darbojās frakcijā "Identitāte un demokrātija" (ID), uzvarēja EP vēlēšanās Austrijā un cer uzvarēt arī nacionālā parlamenta vēlēšanās 29.septembrī. EP vēlēšanās partija ieguva sešus no 20 Austrijas mandātiem, savu 2019.gada sniegumu uzlabojot par trim mandātiem.

ANO, kas līdz šim darbojās liberāli centriskajā politiskajā grupā "Renew Europe", uzvarēja EP vēlēšanās Čehijā un ieguva septiņus no 21 Čehijas mandāta, kas ir par vienu vairāk nekā pirms pieciem gadiem.

Eiropas Parlamenta vēlēšanas notika jūnija sākumā. Tajās vērā ņemamus panākumus guva galēji labējie spēki, tomēr bija šaubas par viņu spējām sadarboties. Līdz šim tās Eiropas Parlamentā darbojās divās grupās un daudzas partijas nebija pievienojušās nevienai grupai.