Moldovas prezidenta vēlēšanās uzvarējusi Sandu

Par Sandu nobalsojuši 55,1% vēlētāju, bet viņas sāncensi prokrieviskās opozīcijas atbalstīto Aleksandru Stojanoglo - 44,9%.

Vēlētāju aktivitāte Moldovas prezidenta vēlēšanās bija 54,3%.

"Moldova, jūs esat uzvarētāji! Šodien, mīļie moldovieši, jūs pasniedzāt demokrātijas mācību stundu, kuru vērts ierakstīt vēstures grāmatās. Šodien jūs esat izglābuši Moldovu!" Sandu teica uzvaras runā.

Viņa norādīja, ka balsojums vēlēšanās notika "līdz šim nepieredzēta uzbrukuma" apstākļos, kad "naidīgi spēki ārpus mūsu valsts" un noziedzīgi grupējumi ar naudu ietekmēja vēlēšanās.

Krievija atvēlējusi nopietnus naudas līdzekļus ietekmes operācijām valstī, cita starpā arī lai iejauktos prezidenta vēlēšanās un referendumā par kursu uz Eiropas Savienību (ES).

"Jūs esat parādījuši, ka nekas nespēj stāties ceļā tautas varai, kad tā izvēlas paust savu balsi," paziņoja Sandu.

Stojanoglo žurnālistiem sacīja, ka "ir jāciena ikviena balss", un pauda cerību, ka "turpmāk spēsim izbeigt naidu un un mums uzspiesto sašķeltību".

Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena apsveica Sandu ar uzvaru, platformā "X" rakstot, ka "ir nepieciešams milzu spēks, lai pārvarētu tādus izaicinājumus, kādi jums bija šajās vēlēšanās".

Sandu saņēma visvairāk balsu vēlēšanu pirmajā kārtā, kas notika 20.oktobrī. Viņa ieguva 42,5% vēlētāju balsu. Stojanoglo, bijušais valsts ģenerālprokurors, ieguva 26% balsu.

Sandu atbalsta valsts prorietumniecisko orientāciju un dalību Eiropas Savienībā (ES).

Viņas sāncensim atbalstu paudusi opozīcijā esošā prokrieviskā Sociālistu partija. Tās līderis, bijušais prezidents Igors Dodons nekandidēja, bet aicinājis savus atbalstītājus balsot par Stojanoglo.

Balsojuma rezultāti noteiks toni nākamā gada parlamenta vēlēšanām, kurās Sandu partija cīnīsies par vairākuma saglabāšanu.

Moldovā prezidentam, kuru ievēlē uz četru gadu amata termiņu, ir plašas pilnvaras tādās jomās kā ārpolitika un nacionālā drošība.

20.oktobrī kopā ar prezidenta vēlēšanu pirmo kārtu notika arī referendums par valsts ceļu uz dalību ES, kurā proeiropiskā orientācija uzvarēja ar 50,35% pārsvaru.

Gan prezidenta vēlēšanas, gan referendums izgaismoja Moldovas tiesībsargājošo institūciju nespēju pienācīgi aizsargāt demokrātisko procesu.

Svētdien Moldovas policija paziņoja, ka tai ir "pamatoti pierādījumi" par organizētu vēlētāju no citām vietām valstī un ārvalstīs vešanu uz iecirkņiem, kas ir nelikumīga. Policija "izmeklē un reģistrē pierādījumus saistībā ar gaisa pārvadājumu aktivitātēm no Krievijas uz Baltkrieviju, Azerbaidžānu un Turciju".

"Šādi pasākumi tiek veikti, lai aizsargātu vēlēšanu procesa integritāti un nodrošinātu, ka ikviena pilsoņa balss tiek nodota brīvi, bez lieka spiediena vai ietekmes," sacīja policijā.

Moldovas Ārlietu ministrija svētdienas pēcpusdienā paziņoja, ka vēlēšanu iecirkņi Frankfurtē un Liverpūlē un Northemptonā saņēmuši viltus draudus ar spridzekļiem, kuru mērķis bija "tikai apturēt balsošanas procesu".

Prezidentes nacionālās drošības padomnieks Staņislavs Sekrieru platformā "X" rakstīja, ka "Novērojam plašu Krievijas iejaukšanos mūsu vēlēšanu procesā".

Moldovas premjerministrs Dorins Rečans norādīja, ka cilvēki visā valstī, kur ir ap 2,5 miljoniem iedzīvotāju, "telefoniski saņēmuši nāves draudus".

Moldovas varasiestādes paziņojušas, ka Krievija valstī iepludinājusi vairāk nekā 39 miljonus ASV dolāru, lai caur vairāk nekā 130 000 saņēmējiem uzpirktu vēlētājus. Nauda Moldovā nogādāta ar bēguļojošā prokrieviskā oligarha Ilana Šora cilvēku starpniecību.

Rietumnieciski noskaņotā valdība Moldovā pie varas ir kopš 2021.gada, un nākamgad gaidāmas kārtējās parlamenta vēlēšanas. Eksperti brīdina, ka tās varētu būt nozīmīgs Maskavas mērķis.

Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gadā Moldova pieteicās dalībai ES. Togad jūnijā tai piešķīra kandidātvalsts statusu un šovasar Brisele piekrita sākt iestāšanās sarunas. Prorietumnieciskā izvēle ir saniknojusi Maskavu.