Vācijas izlūkdienesta vadītājs: Krievija gatavojas karam ar Rietumiem

Brūno Kāls, uzstājoties Vācijas Ārpolitikas biedrības pasākumā trešdien, 27. novembrī, norādīja, ka Krievijas iespējamais plaša mēroga uzbrukums varētu tikt papildināts ar lokālām operācijām, lai pārbaudītu NATO statūtu spēkā esamību. Viņš uzsvēra, ka Maskava varētu mēģināt vājināt saistības par militārās palīdzības sniegšanu, kas noteiktas NATO statūtu 5. pantā.

Scenāriji lokālām provokācijām

BND vadītājs izteica pieņēmumu, ka Krievija varētu radīt “ārkārtas situāciju” kādā NATO dalībvalstī, lai citām valstīm būtu grūtāk reaģēt. Viņš minēja iespējamu “īslaicīgu uzbrukumu” Norvēģijai piederošajām Špicbergenas salām, kuru mērķis varētu būt “teritoriālās situācijas pārskatīšana”. Lai gan Krievijai šajā teritorijā ir īpašas tiesības, Oslo pēdējos gados ir ieviesusi stingrāku politiku pret ārvalstniekiem.

Vēl viens iespējamais scenārijs, pēc Kāla domām, ir konflikts ar Baltijas valstīm, atsaucoties uz vietējo krievvalodīgo minoritāšu aizsardzību. Ja NATO nepiemērotu 5. pantu šādā situācijā, alianse piedzīvotu neveiksmi, un tas ļautu Krievijai nostiprināt ietekmi Eiropā. “Ja palīdzības saistības kļūs neefektīvas, Krievija varēs paplašināt savu ietekmi, izmantojot agresīvu spēka politiku,” brīdināja Kāls.

Resursu uzkrāšana militāram konfliktam

Kāls arī norādīja, ka līdz šīs desmitgades beigām Krievija būs uzkrājusi pietiekamus resursus tiešai militārai konfrontācijai ar Rietumu valstīm. Šis brīdinājums nav jauns – līdzīgu viedokli Kāls pauda Bundestāgā šī gada oktobrī sanāksmē par izlūkdienestu darbības uzraudzību.

Politiskā ietekme Vācijā

Runājot par situāciju Vācijā, Kāls uzsvēra, ka Kremlis ietekmē gan labējā, gan kreisā flanga politiskos spēkus, kuri “naivi atkārto Maskavas naratīvus”. Šī ietekme ne tikai ietekmēja vēlēšanu rezultātus, kur 2024. gadā panākumus guva gan labējie, gan kreisie populisti, bet arī padziļināja šķelšanos Vācijas politiskajā vidē. Viņš pauda nožēlu, ka šīs sekas apdraud valsts politisko stabilitāti.