Ārpolitikas pētnieks par turpmākās situācijas attīstību Sīrijā

Viņš skaidroja, ka Sīrijas diktatora Bašara al Asada režīma gāšana ir trieciens Krievijai, jo tā līdz šim dažādos veidos ieguldījusies, lai uzturētu Asada režīmu. Tagad ir jautājums, kas notiks ar Krievijas militārajām bāzēm Sīrijā un ko Krievija darīs, lai tās spētu paturēt.

Pašlaik neesot iespējams pateikt, kurš varētu pārņemt varu Sīrijā, taču būtiski ir raudzīties, vai nemiernieku grupējumi spēs palikt vienoti, no skata pazūdot kopējam ienaidniekam, kas īpaši svarīgi, ņemot vērā, ka Sīrijā ir ļoti dažādas iedzīvotāju grupas.

Jau ziņots, ka Sīrijas nemiernieku grupējumi svētdien ieņēma Damasku, bet Asads aizbēdzis uz Krieviju.

"Hayat Tahrir al-Sham" ar sabiedrotajiem grupējumiem 27.novembrī sāka uzbrukumu, padzenot režima spēkus no plašām teritorijām, tostarp lielajām pilsētām Alepo, Hamas un Himsas, un naktī uz svētdienu iegāja Damaskā. "Hayat Tahrir al-Sham" saknes ir teroristu tīkla "Al Qaeda" Sīrijas atzarā, tomēr grupējuma līderis Džolani, kurš agrāk bija pazīstams kā ekstrēmists, pēdējos gados pauž daudz mērenākus uzskatus.

Sīrijas pilsoņu karš sākās pēc pret valdību vērstu protestu apspiešanas 2011.gadā un pārauga sarežģītā konfliktā, kurā iesaistījās dažādi grupējumi un ārvalstu, tostarp ASV, Krievijas un Turcijas, bruņotie spēki. Kara gaitā vairākus gadus plašas teritorijas kontrolēja džihādistu grupējums "Islāma valsts". Pilsoņu karā nogalināti vairāki simti tūkstoši cilvēku.

Asadu ģimenes valdīšana Sīrijā sākās 1970.gadā, kad apvērsumā nāca pie varas Hāfezs al Asads, kas valstī izveidoja diktatorisku un represīvu režīmu, kurā valdošais politiskais spēks bija sociālistu partija "Baath". Pēc viņa nāves 2000.gadā par valsts vadītāju kļuva viņa dēls Bašars.