Kas notiek Gruzijā? Vērtējumu sniedzis Latvijas eksperts

Taujāts, ko Rietumi var darīt, lai Gruzija varētu sasniegt šo mērķi, Cepurītis sacīja, ka jāturpina spiediens uz Gruzijas pašreizējo politisko eliti, īpaši uz partijas "Gruzijas sapnis" politiķiem. Tāpat jāturpina turēt ES durvis atvērtas, ar nosacījumu, ka arī Gruzijai ir jāmainās, citādākā gadījumā virzību uz ES var atcelt.

"Rietumvalstīm ir jāsūta signāli, tai skaitā publiskā līmenī, ka režīmam ir jāizvairās no vardarbības pret savas valsts pilsoņiem. Arī sankcijas var kalpot par vienu no rīkiem, ar kura palīdzību var palielināt spiedienu uz politiskās elites pārstāvjiem," teica Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktors.

Runājot par aizvadītajām parlamenta vēlēšanām Gruzijā, kuras daļa gruzīnu uzskata par viltotām, un par to, cik liela ietekme vēlēšanās bijusi Krievijai, Cepurītis akcentēja, ka tas, iespējams, tika paveikts pašu gruzīnu rokām, precīzāk ar miljardiera, partijas "Gruzijas sapnis" izveidotāja Bidzina Ivanišvili rokām.

Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktors skaidroja, ka Krievijai šāds Gruzijas kurss ir izdevīgs. Viņš pieminēja, ka gan aizvadīto gadu politiskā virzība Gruzijā, gan arī īpaši šī gada notikumi, piemēram, pieņemot "ārzemju aģentu" likumu, kā arī procesi laikā pirms parlamenta vēlēšanām, atgādina iepriekš Krievijā izmantotās tehnoloģijas, jo īpaši tās, kuras Krievija izmantojusi savā valstī.

"Rodas priekšstats, ka diemžēl tie bija gruzīni, kas izmantoja Krievijas pieredzi un tehnoloģijas, lai nostiprinātu savu varenību un valsti, saglabātu Gruziju Krievijas tuvējā orbītā," sacīja eksperts.

Gruzijas konstitūcijas 78.pants paredz integrāciju Eiropas un eiroatlantiskajās struktūrās. Tajā lasāms, ka konstitucionālajām iestādēm jāveic visi pasākumi savas kompetences ietvaros, lai nodrošinātu Gruzijas pilnīgu integrāciju ES un Ziemeļatlantijas līguma organizācijā.

Jautāts, vai "Gruzijas sapnis" varētu veikt izmaiņas Gruzijas konstitūcijā, Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktors norādīja, ka aizvadīto gadu laikā Gruzija virzās autoritārisma un nedemokrātiskā virzienā. Viņš secināja, ka šādās valstīs ir liela iespējamība, ka tiek ignorēts vai pārinterpretēts valsts pamatlikums. Cepurīša ieskatā, var sagaidīt, ka "Gruzijas sapnis" ignorēs mērķi virzībai uz ES, vai arī saglabās to kā valsts ilgtermiņa mērķi, nedarot neko, lai to sasniegtu.

Taujāts, cik ieinteresēta Gruzijas jaunā valdība varētu būt izveidot ciešākās attiecības ar Krieviju, Cepurītis sacīja, ka patlaban šķiet, ka tas jau notiek, jo primārā ieinteresētība slēpjas ekonomisko ieguvumu gūšanā, tai skaitā arī palīdzot Krievijai apiet sankcijas, izmantojot Gruzijas izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli, lai gūtu papildu ienākumus.

Kā ziņots, par Gruzijas prezidentu ievēlēts valdošajai prokrieviskajai partijai "Gruzijas sapnis" lojālais bijušais futbolists Miheils Kavelašvili.

"Gruzijas sapņa" kontrolētā elektoru kolēģija, kuru opozīcija boikotē, ievēlēja Kavelašvili ar 224 balsīm. Lai tiktu ievēlēts Kavelašvili, kas bija vienīgais kandidāts, bija nepieciešamas vismaz 200 no 300 elektoru kolēģijas locekļu balsīm.

Valsts galvu iepriekš izraudzījās tiešās vēlēšanās, bet "Gruzijas sapnis" 2017.gadā veica grozījumu konstitūcijā, lai uzvarētāju varētu noteikt elektoru kolēģija, kuras sastāvā ir parlamenta deputāti un reģionu pārstāvji. Šajā kolēģijā vairākums ir valdošajai partijai.

53 gadus vecais Kavelašvili politikā iesaistījās 2016.gadā un tika ievēlēts parlamentā no "Gruzijas sapņa" saraksta. 2022.gadā viņš izstājās no partijas "Gruzijas sapnis" un palīdzēja nodibināt galēji labējo partiju "Tautas spēks", kas ir cieši saistīta ar valdošo partiju.

Viņš pazīstams ar aso retoriku, kas vērsta gan pret seksuālajām minoritātēm, gan pret Ritumiem. Tieši viņa pārstāvētā partija ierosināja bēdīgi slaveno likumu par tā dēvētajiem ārvalstu aģentiem.

Prorietumnieciskā opozīcija ir paziņojusi, ka neatzīs balsojumu par jauno prezidentu un ka līdzšinējā prezidente Salome Zurabišvili arī turpmāk būs leģitīmā valsts galva.

Opozīcija un Zurabišvili arī neatzīst 26.oktobrī rīkoto parlamenta vēlēšanu rezultātus, uzskatot tos par viltotiem, un boikotē jauno parlamenta sasaukumu. Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem vēlēšanās uzvarēja "Gruzijas sapnis".

Prorietumnieciski noskaņotā Zurabišvili 30.novembrī paziņoja, ka neatstās prezidenta amatu pēc termiņa beigām decembrī un paliks amatā līdz leģitīma parlamenta ievēlēšanai.

"Nav leģitīma parlamenta, un tāpēc neleģitīms parlaments nevar ievēlēt jaunu prezidentu. Līdz ar to nevar notikt inaugurācija, un mans mandāts turpināsies, līdz tiks izveidots leģitīmi ievēlēts parlaments," paziņoja Zurabišvili.

"Gruzijas sapnis" plāno rīkot jaunā prezidenta inaugurāciju 29.decembrī, taču pagaidām nav skaidrs, kā varasiestādes rīkosies, ja Zurabišvili atteiksies amatu atstāt.

Gruzijā kopš oktobra beigām ir notikuši ielu protesti pret valdošo partiju. Tie pastiprinājās, kad premjerministrs Iraklijs Kobahidze 28.novembrī paziņoja, ka Gruzija līdz 2028.gada beigām atsakās no iestāšanās sarunām ar ES.

Arī sestdien pirms balsojuma par nākamo prezidentu pie parlamenta, kuru norobežo policistu ķēdes, sāka pulcēties protestētāji, bet vakarā pie parlamenta paredzēts opozīcijas mītiņš.