Krievi "zināja, ka mums nav rezervju, ka mūsu situācija pēc Avdijivkas bija kritiska. Tika plānoti divi galvenie triecieni. Galvenais trieciens - uz Harkivu, bet otru plānoja veikt Sumiem", intervijā kara korespondentam Andrijam Capļijenko pārraidei "TSN Tiždeņ" sacīja Sirskis.
"Un, kad mēs sākām atvilkt savas vienības un ieņemt aizsardzības pozīcijas, ienaidnieks nolēma uzbrukt ar tiem spēkiem, kas bija viņa rīcībā. Pēc mūsu datiem, tie bija aptuveni 43 000 [karavīru], kas bija izvietoti Belgorodas apgabalā Harkivas virzienā, un 26 000 [karavīru] - Sumu virzienā," norādīja virspavēlnieks.
Pēc viņa teiktā, kopš 2024.gada jūnija Krievijas karaspēks bija sācis pāriet uzbrukumā gandrīz visā frontes līnijas garumā.
"Mums vajadzēja rast kādu problēmas risinājumu, kas, pirmkārt, novērstu ienaidnieka uzmanību un piespiestu viņu atvilkt daļu savu spēku no galvenajiem virzieniem," skaidroja Sirskis.
"Otrkārt, lai neitralizētu draudus jaunos posmos. Analīzes gaitā tika atrasts "vājais punkts" tieši Kurskas virzienā," sacīja virspavēlnieks.
Kurskas operāciju viņš nosauca par bezprecedenta, jo Krievija bija spiesta aizstāvēties savā teritorijā un pārcelt no citiem virzieniem 67 000 labāko vienību karavīru.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri