SAB: Krievija mērķtiecīgi pilnveido spējas konfrontācijai ar NATO

Pārskata neklasificētajā daļā SAB norādījis, ka kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Eiropas valstis saskaras ar jaunu, bet arvien nozīmīgāku apdraudējumu - Krievijas izlūkošanas un drošības dienestu organizētām sabotāžām, diversijām un fiziskiem uzbrukumiem mērķiem Eiropā.

2024.gadā šī tendence ir būtiski pastiprinājusies, un Krievijas organizētās sabotāžas skar arvien vairāk Eiropas valstu. Jaunā Krievijas uzbrukumu tendence apliecina, ka Krievija jau praktiski atrodas tiešā konfrontācijā ar Rietumvalstīm, secina SAB.

Biroja vērtējumā patreizējais Krievijas izlūkošanas un drošības dienestu mērķis ir pilnveidot savas spējas organizēt sabotāžas Eiropā, un tās ir daļa no Krievijas gatavošanās iespējamai militārai konfrontācijai ar NATO ilgtermiņā.

Ņemot vērā, ka Krievijas militārie resursi patlaban ir koncentrēti Ukrainā, 2025.gadā tiešas Krievijas un NATO militāras konfrontācijas iespējamība ir zema, norādīts pārskatā.

Taču, ja karš Ukrainā tiktu "iesaldēts" un Krievijas bruņotie spēki vairs neciestu nozīmīgus militāros zaudējumus aktīvā karadarbībā, tā varētu laika periodā līdz pieciem gadiem īstenot militāro spēku palielināšanas plānus NATO ziemeļaustrumu flanga, tostarp Baltijas, virzienā, norāda SAB.

Šādā gadījumā Krievijas militārais apdraudējums NATO būtisku pieaugtu, uzsver birojā.

Komentējot šī brīža drošības izaicinājumus, SAB direktors Egils Zviedris skaidro, ka ārēja apdraudējuma iespējamības situācijā īpaši svarīgi iepretim tam uzturēt valsts stabilitāti un iekšēju noturību. Tas attiecas uz visiem līmeņiem - no individuālā līdz politiskajam, tostarp starptautiskajā arēnā. Viņš uzsver, ka jebkuru lēmumu pieņemšanas procesā ir būtiski domāt stratēģiski, ilgtermiņā un drošības kontekstā, jo savas drošības uzturēšanā tieši pašu spēks ir viens no nozīmīgākajiem faktoriem - spēcīgos un par sevi pārliecinātos neviens aizskart nemēģina, viņš norāda.

SAB gada pārskata klasificēto daļu izskatīs Ministru kabinetā un Saeimas Nacionālās drošības komisijā. Līdz ar to tiks apstiprināti arī SAB darbības virzieni 2025.gadam.

SAB ir viena no trim Latvijas valsts drošības iestādēm, kas likumā noteiktā kārtībā veic izlūkošanu un pretizlūkošanu, klasificētās informācijas aizsardzību, kā arī veic un kontrolē klasificētas informācijas apmaiņu ar starptautiskām organizācijām.