Jāapvieno centieni Krievijas agresijas Ukrainā ierobežošanai

Transatlantiskajiem partneriem jāapvieno centieni Krievijas agresijas Ukrainā ierobežošanai, uzsvēra Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV), kura pirmdien tikās ar ASV Gaisa kara koledžas delegāciju.

Tikšanās laikā pārrunāta sadarbība ar ASV, drošības situācija reģionā, tostarp Krievijas izvērstā agresija pret Ukrainu un NATO klātbūtne Baltijas reģionā.

Braže atzinīgi novērtēja Latvijas un ASV ciešās divpusējās attiecības un transatlantisko partnerību, uzsverot, ka ASV militārā klātbūtne reģionā ir svarīga atturēšanai un stabilitātei.

Viņa uzsvēra, ka Latvija un ASV ir uzticami sabiedrotie, un starp valstu bruņotajiem spēkiem ir nodibināta padziļināta sadarbība visos līmeņos. Braže akcentēja, ka Latvijas un ASV bruņotie spēki piedalās militārās operācijās, kopīgās mācībās un dalās ar pieredzi un zināšanām.

"Latvijas un ASV militārā sadarbība gaisā, jūrā un uz zemes ir vitāla eiroatlantiskajai drošībai. Esam pateicīgi par ASV ieguldījumu Austrumu flanga drošībai, tostarp ASV karavīru klātbūtni, kas ir būtisks efektīvai atturēšanai un aizsardzībai," pauda ārlietu ministre.

Braže arī uzsvēra, ka Latvijas un ASV aizsardzības sadarbība aptver ne tikai kopīgas militārās mācības un infrastruktūras attīstību, bet arī sadarbību inovācijās, kiberdrošībā un pretgaisa aizsardzībā, kas ir elementi NATO kolektīvajā drošībā.

"Latvija atbalsta ASV konceptu "Miers caur spēku" attiecībā uz iespējamu miera vienošanos, lai apturētu Krievijas agresiju pret Ukrainu," klāstīja ārlietu ministre.

Viņa norādīja, ka Eiropai jāuzņemas lielāka atbildība par savu drošību, valstīm investējot aizsardzībā 3% līdz 3,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), jo tas nodrošinās gan NATO spējas, gan Eiropas valstu pašu drošību un arī spēju palīdzēt Ukrainai pretoties Krievijai.

"Ir kritiski svarīgi, lai katrs mūsu solis Eiropas Savienības un NATO formātā nepārprotami demonstrētu saliedētību, lai mēs visi būtu vienoti izprastu: Krievija ir mūsu kopīgs ienaidnieks. Mums kopā ir jāpaveic konkrēti mājasdarbi," uzsvēra Braže.

Viņa atzīmēja, ka Latvija ar Ukrainu ir noslēgusi divpusēju vienošanos par ilglaicīgu atbalstu un drošības saistībām, tostarp apņemoties arī turpmākos divus gadus sniegt militāro atbalstu 0,25% apmērā no IKP un 15 miljonus eiro rekonstrukcijai, kā arī uzņemoties citas iniciatīvas - darbs Latvijas virzītajā Dronu koalīcijā, militārā ekipējuma un bruņojuma piegāde un karavīru apmācības.

Tāpat Braže norādīja, ka Latvija kopā ar 40 valstīm strādā pie pamatgrupas par Īpašā tribunāla agresijas noziegumam pret Ukrainu izveidē. Viņa piebilda, ka Latvija kopā ar pārējām NB8 valstīm ir otrs lielākais militārā atbalsta sniedzējs Ukrainai.

ASV Gaisa kara koledžas delegācija no 28.februāra līdz 3.martam uzturējās reģionālā mācību braucienā Baltijas valstīs, lai padziļinātu izpratni par drošības jautājumiem un stiprinātu sadarbību ar NATO sabiedrotajiem.