Kanādā notiek parlamenta vēlēšanas

Tas iezīmējis vienu no dramatiskākajiem pavērsieniem Kanādas politiskajā vēsturē.

Vēl 6.janvārī, kad iepriekšējais premjers Džatins Trudo paziņoja par savu atkāpšanos, vairumā aptauju liberāļi šķietami jau neglābjami atpalika no opozīcijā esošajiem konservatīvajiem par 20 procentpunktiem.

Turpmākajās nedēļas Tramps iesāka savu haotisko tirdzniecības karu un tupināja runas par savu ieceri padarīt Kanādu par 51.ASV štatu.

Tas ārkārtīgi saniknoja kanādiešus, kas dažādās sporta sacensībās sāka izsvilpt ASV himnu un masveidā anulēja savas atvaļinājumu rezervācijas Savienotajās Valstīs.

Kad Kārnijs 14.martā premjera krēslā nomanīja nepopulāro Trudo, viņš savu darbības programmu saistīja ar pretdarbību Trampam, paziņojot, ka ASV prezidents vēloties salauzt kanādiešus, lai padarītu tos par saviem kalpiem.

60 gadus vecais politiķis, kas nekad iepriekš nav ieņēmis kādu vēlētu posteni, taču savulaik vadījis gan Kanādas, gan Lielbritānijas centrālās bankas, spēja pārliecināt vēlētājus, ka savas pieredzes dēļ starptautisko finanšu laukā viņš ir ideālais kandidāts, kas spēs aizstāvēt Kanādu pret Trampa tarifu politiku.

Vēl piektdien viņš norādīja, ka konservatīvo līderim Pjēram Pualjevram nav plāna, kā pretoties Trampam, uzsverot, ka šobrīd svarīga ir pieredze un nav laika eksperimentiem.

Tikmēr 45 gadus vecais Pualjevrs, kas parlamentā aizvadījis jau divas desmitgades, centies saglabāt vēlētāju uzmanības piesaisti tiem jautājumiem, kas vēl nesen rosināja vēlētāju dusmas pret liberāļiem, kamēr valsti desmit gadus vadīja Trudo.

Viņš brīdinājis, ka liberāļu uzvaras gadījumā turpināsies tā pati trajektorija, kas iepriekšējā desmitgadē novedusi daudzus kanādiešus līdz izmisumam.

Arī Pualjevrs kritizē Trampu, taču norāda, ka vājais tautsaimniecības sniegums liberāļu varas gados padarījis Kanādu neaizsargātu pret ASV protekcionisma politiku.

Lai gan aptaujas joprojām sola liberāļiem uzvaru, kampaņas pēdējās dienās cīņa kļuvusi sīvāka.

Sabiedriskās raidorganizācijas CBC apkopoties dažādo aptauju rezultāti nedēļām ilgi liecināja, ka liberāļi konservatīvos apsteidz par septiņiem līdz astoņiem procentpunktiem, taču piektdienas dati liecināja, ka liberāļus atbalsta 42% kanādiešu, bet torijus - 38%.

Viens no faktoriem, kas varētu palīdzēt liberāļiem, ir kreisās Jauno demokrātu partijas un Kvebekas separātistu popularitātes mazināšanās.

Iepriekšējās vēlēšanās pieaugušais atbalsts abām šīm partijām iedragāja liberāļu pozīcijas tādās nozīmīgās pavalstīs kā Ontārio un Kvebeka.

Lieldienu laikā notikušajā iepriekšējā balsošanā savu izvēli izdarījuši jau 7,3 miljoni no 28,9 miljonus lielā balsstiesīgo kanādiešu kopskaita, kas ir par 25% vairāk nekā 2021.gadā.

Vēlēšanu uzvarētājs, domājams, būs zināms jau pirmdien dažas stundas pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas.