Polijā notiek prezidenta vēlēšanas

Sabiedriskās domas aptaujās favorīts ir Varšavas mērs Tšaskovskis, ko izvirzījusi premjerministra Donalda Tuska pārstāvētā liberāli konservatīvā Pilsoniskā koalīcija (KO). Otrajā vietā aptaujās ierindojas opozīcijā esošās Polijas nacionālkonservatīvās partijas "Likums un taisnīgums" (PiS) kandidāts vēsturnieks Navrockis.

Saskaņā ar Polijas konstitūciju pašreizējais valsts prezidents Andžejs Duda nevar kandidēt uz trešo termiņu prezidenta amatā. Dudas otrais un pēdējais piecu gadu termiņš prezidenta amatā beigsies 2025.gada augustā. Šajās prezidenta vēlēšanās viņš paudis atbalstu Navrockim.

Kopumā vēlēšanās par prezidenta amatu sacentīsies 13 kandidāti. Prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kas, visticamāk, būs nepieciešama, paredzēta 1.jūnijā.

Priekšvēlēšanu kampaņā galvenokārt dominējusi ārpolitika, kandidātiem piedāvājot atšķirīgu skatījumu uz Polijas attiecībām ar Eiropas Savienību (ES) un ASV. "Tā bija sava veida identitātes kampaņa," norādīja ideju laboratorijas "Globsec" pētnieks Marcins Zaborovskis. "Tika runāts par Ukrainu, attieksmi pret Eiropas Savienību, migrāciju, Savienotajām Valstīm," ziņu aģentūrai AFP skaidroja pētnieks.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka par Tšaskovski gatavi balsot aptuveni 30% vēlētāju, bet par Navrocki - 25%. Neviens no viņiem pirmajā kārtā, visticamāk, nespēs izcīnīt vairāk nekā 50% balsu, kas nepieciešamas uzvarai, un tiksies otrajā kārtā.

Trešajā vietā ierindojies opozīcijā esošās galēji labējās partijas "Konfederācija" kandidāts Slavomirs Mentzens. Par viņu gatavi balsot aptuveni 12% vēlētāju, liecina aptaujas.

Tšaskovskis jau kandidēja prezidenta vēlēšanās 2020.gadā, bet toreiz ar nelielu balsu starpību zaudēja Dudam vēlēšanu otrajā kārtā.

Priekšvēlēšanu kampaņu Polijā apdraudējusi dezinformācija, kiberuzbrukumi un mēģinājumi iejaukties vēlēšanu procesā.

Polijas valsts pētniecības institūts (NASK), kas specializējas kiberdrošības jomā, ceturtdien ziņoja par mēģinājumiem iejaukties prezidenta vēlēšanu kampaņā, konstatējot Krievijas propagandas izplatīšanu.

Pagājušajā mēnesī Digitālo lietu ministrija paziņoja, ka Krievijas kiberuzbrukumi Polijai ir pastiprinājušies, un Tusks atklāja, ka viņa pārstāvētās partijas datorsistēma cietusi kiberuzbrukumā, ko viņš raksturoja kā ārvalstu iejaukšanos. Divas dienas pirms vēlēšanām kiberuzbrukums paralizēja KO mājaslapu.

Tuskam ir svarīgi, lai prezidenta vēlēšanās uzvarētu sabiedrotais Tšaskovskis. Tas atvieglotu likumu pieņemšanu, jo, prezidenta amatā atrodoties opozīcijas kandidātam, valdībai jārēķinās, ka prezidents var noteikt veto jebkuram likumam.

"Ja prezidents būs Navrockis, valdība būs paralizēta, un tas galu galā varētu novest pie valdošās koalīcijas sabrukšanas," uzskata politoloģe Anna Materska-Sosnovska. Viņa uzvara varētu nozīmēt populistu atgriešanos ar jaunu spēku nākamajās parlamenta vēlēšanās, viņa piebilda.

Politoloģe uzskata, ka šīs vēlēšanas ir būtiskas arī Eiropai, sevišķi mēģinājumiem apturēt antidemokrātisku, populistisku tendenču izplatīšanos.

Dažas dienas pirms vēlēšanām Navrockim atbalstu apliecināja Rumānijas galēji labējais prezidenta amata kandidāts Džordže Simions.

Atkarībā no Rumānijas vēlēšanu iznākuma Polija riskē kļūt par vienīgo lielo valsti "ar stratēģisku drošības nozīmi [NATO austrumu flangā], kas spēj atturēt Krievijas agresiju", norādīja fonda "Res Publica" vadītājs Vojcehs Pšibilskis.

Navrockis ir atzinīgi vērtējis ASV prezidenta Donalda Trampa īstenoto politiku un izteicās, ka šomēnes Tramps, pieņemot viņu vizītē Baltajā namā, paudis pārliecību par viņa uzvaru Polijas prezidenta vēlēšanās.

Viņš arī paudis uzskatu, ka ASV ir vienīgais drošības garants. Tuska valdība tikmēr "sākusi darboties jaunā paradigmā, kurā drošība nav viennozīmīgi balstīta uz transatlantiskajām saitēm", sacīja Pšibilskis.