Siliņa: Baltijas un Ziemeļvalstis ir vienotas atbalstā Ukrainai

Kā pavēstīja Ministru prezidentes komunikācijas padomniece Anna Ūdre, Siliņa sanāksmē uzsvērusi, ka ir svarīgi būt vienotiem un konsekventi atbalstīt Zelenski un Eiropas drošību. "Spriedām par nākamajiem soļiem, lai nodrošinātu taisnīgu un noturīgu mieru," teikusi Siliņa.

Ministru prezidente uzsvērusi, ka šobrīd ir svarīgi gan turpināt stiprināt Ukrainas bruņotos spēkus un militāro industriju, gan vienlaikus ieguldīt mūsu pašu aizsardzības spēju un industrijas attīstībā.

Siliņa atgādinājusi, ka Latvija vienmēr ir bijusi starp aktīvākajām Ukrainas atbalstītājām. "Šobrīd nevaram vilcināties. Ieroču piegādēm jābūt ātrām, sankcijām - stingrām, un atbalstam - nepārprotami skaidram. Mūsu drošība ir cieši saistīta ar Ukrainas spēju uzvarēt šajā karā," sacījusi Ministru prezidente.

Sanāksmes noslēgumā NB8 valstu līderi publicēja kopīgu paziņojumu, kurā uzsvēra apņemšanos pastiprināt militāro palīdzību Ukrainai, tostarp paātrinot ieroču, munīcijas un pretgaisa aizsardzības sistēmu piegādes. Tika pausts atbalsts jaunajai PURL iniciatīvai, kas paredz finansējumu prioritāriem ASV ieročiem Ukrainas vajadzībām.

NB8 līderu kopējā paziņojumā tika pausta apņēmība izstrādāt noturīgas drošības garantijas Ukrainai ciešā sadarbībā ar ASV, Eiropas un citiem partneriem. Tāpat līderi akcentēja nepieciešamību pastiprināt sankcijas pret Krieviju un novērst to apiešanu trešajās valstīs. Sanāksmes dalībnieki arī bija vienisprātis, ka kopīga un mērķtiecīga rīcība no Eiropas un ASV puses ir būtiska, lai apturētu Krievijas kara ekonomiku.

"Putins nevēlas mieru. Mēs to esam skaidri redzējuši pēdējās nedēļās. Un mēs to esam redzējuši jau daudzas reizes iepriekš. Ukraina ir gatava sarunām. Tā ir gatava noslēgt beznosacījumu un pilnīgu pamieru. Krievija līdz šim nav apņēmusies noslēgt pamieru vai veikt jebkādus pasākumus, kas ved uz to. Krievija turpina meklēt attaisnojumus, lai kavētos, vienlaikus pastiprinot brutālu un neselektīvu vardarbību, tostarp ar apzinātiem triecieniem pret civiliedzīvotājiem Ukrainā," teikts paziņojumā.

Baltijas un Ziemeļvalstu vērtējumā, Krievija rada ilgtermiņa draudus ne tikai Ukrainai, bet arī Eiropas, transatlantiskās kopienas un plašākas starptautiskās kārtības drošībai.

"Mēs vēlreiz apliecinām, ka tikai Ukraina var lemt par savu nākotni. Lai panāktu taisnīgu un ilgstošu mieru, Ukrainai ir vajadzīgas stingras un uzticamas drošības garantijas. Mēs esam apņēmušies turpināt darbu pie ilgtspējīgas drošības garantiju sistēmas, kas izstrādāta ciešā sadarbībā ar ASV un mūsu Eiropas un citiem partneriem. Mēs arī atbalstām Ukrainas nostiprināšanos eiroatlantiskajā kopienā. Krievijai nav veto tiesību attiecībā uz Ukrainas ceļu uz ES un NATO," teikts paziņojumā.

"Krievijas pieaugošā sadarbība ar Ziemeļkoreju un Irānu un aizvien ciešākās saites, tostarp militārās, ar Ķīnu ietekmē ne tikai Krievijas karu pret Ukrainu. Tam ir arī plašākas sekas attiecībā uz globālo drošību. Ja mēs ļausim Krievijai gūt panākumus Ukrainā, citi var sekot tam pašam militārās agresijas ceļam. Šis brīdis prasa spēcīgāku kolektīvo reakciju," pauž valstu līderi, aicinot ātri pieņemt un stingri piemērot turpmākas sankcijas.

Ja Eiropa un Amerikas Savienotās Valstis rīkosies kopā, mēs varam sasniegt reālus un noturīgus rezultātus, lēš reģiona valstis, uzsverot, ka sankcijām ir dziļāk jāiedarbojas uz Krievijas kara ekonomiku, jāvēršas pret tīkliem, kas to uztur, un skaidri jāparāda, ka agresija maksā arvien dārgāk.

Šī bija pirmā klātienes NB8 valstu līderu sanāksme Dānijas prezidentūras laikā šajā sadarbības formātā.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka sanāksme, ko ierosinājusi Dānijas premjerministre Mette Frederiksena, paredzēta, piedaloties arī Ukrainas prezidentam.

Dānija šogad ir prezidējošā valsts Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības formātā, kas apvieno Latviju, Dāniju, Igauniju, Islandi, Lietuvu, Norvēģiju, Somiju un Zviedriju. Šī būs pirmā NB8 valstu līderu tikšanās klātienē Dānijas prezidentūras laikā.