Siliņa: Izdevumu samazināšana nedrīkst skart pabalstus, bērnus un veselību

Premjere norādīja, ka koalīcija vienojusies, ka 2026.gadā prioritārais pasākumu kopums, kur novirzāmi līdzekļi, ir drošība, izglītība un atbalsts ģimenēm, demogrāfija.

Siliņa pauda, ka cilvēku labklājība un drošība nedrīkst tikt skarta - budžeta izdevumu samazinājumam vairāk jāskar administratīvo resursu, jāveicina birokrātijas mazināšanās un valsts konkurētspēja.

Ministru prezidente atzīmēja, ka šobrīd noteikti nav atbalstāma "mehāniska griešana", bet ir vajadzīgi "labi un godīgi pārkārtojumi", kas mazina birokrātiju, atvieglo uzņēmējiem darbu, stiprina ekonomiku.

Viņa redz, ka iestādes varētu tikt apvienotas, lai katrai iestādei, piemēram, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) jomā nebūtu jāpērk sava licence.

Reizē premjere norādīja, ka ministrijas savos resoros vēl meklēs budžeta ietaupījumu, domās, kā vēl veidot strukturētāku pārkārtošanos nākamajos gados, lai "tā nebūtu tikai "izdevumu griešana", bet pēc būtības mainītos veids, kā valsts pārvalde šobrīd strādā, tādējādi nodrošinot pakalpojumu saņemšanu iedzīvotājiem".

Siliņa pauda, ka sīkāk nekomentēs, kā konkrēti iegūtais 150 miljonu eiro ietaupījums veidojas, jo koalīcija vienojusies, ka darbs pie tā vēl turpinās un šis nav budžeta noslēguma process.

Viņa atzīmēja, ka koalīcija vienojusies nesamazināt drošības izdevumus, izdevumus demogrāfijai un "Programmai skolā", jo tur ir jānovirza ietaupītie līdzekļi.

Premjere norādīja, ka budžets tiek veidots vairākiem gadiem un pirmie ietaupījumi tika apkopoti, zināmā mērā atbildot uz 2026.gada jautājumiem, daļa - 2027. un 2028.gada, bet darbs pie budžeta vēl turpinoties.

Kā vēstīts, nozaru ministrijas ir iesniegušas priekšlikumus 150 miljonu eiro izdevumu samazināšanai, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

Pirmdien finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) informēja Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV), ka nozaru ministrijas ir izpildījušas valdības doto uzdevumu, iesniedzot kopumā 250 priekšlikumu izdevumu samazināšanai, lai veicinātu publiskā sektora efektivitāti, stiprinātu valsts fiskālo noturību un vienlaikus mazinātu administratīvās izmaksas.

Atbilstoši 2026.gada budžeta izstrādes grafikam informatīvais ziņojums par izdevumu samazināšanu un pārskatīšanu tiks iesniegts Ministru kabinetā līdz 19.augustam.

Vienlaikus FM, balstoties uz aktualizētajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, precizēs valsts budžeta ieņēmumu prognozes un pārrēķinās fiskālo telpu, lai valdība varētu pilnvērtīgi turpināt darbu pie budžeta izstrādes, norāda ministrijā.

FM informē, ka nozaru ministrijas ir sagatavojušas priekšlikumus, kas skar atlīdzības, subsīdiju, preču un pakalpojumu, kā arī citu izdevumu samazināšanu. FM turpinās analizēt un vērtēt iesniegtos priekšlikumus, lai sagatavotu tos iesniegšanai valdībā.

FM ir veikusi arī finanšu novērtējuma analīzi, identificējot iespējas samazināt izdevumus 150 miljonu eiro apmērā 2026.gadā, kas trīs gadu laikā ļautu kumulatīvi panākt kopējo ietaupījumu līdz 450 miljoniem eiro laika posmā līdz 2028.gadam.

Ašeradens norāda, ka izstrādātie priekšlikumi darbības efektivizācijai un izdevumu samazināšanai tiks rūpīgi izvērtēti valdībā ar mērķi rast konstruktīvus risinājumus, lai tos īstenotu praksē. Finanšu ministrs atzīmē, ka būtiska ir bijusi arī sabiedrības līdzdalība - valdības partneri un sociālie partneri snieguši daudzpusīgu skatījumu un atbalstu kopīgajam mērķim.

Šie priekšlikumi ir daļa no plašāka plāna, kas paredz būtisku publiskā sektora resursu pārskatīšanu un izmaksu optimizāciju, lai līdzekļi tiktu koncentrēti valsts stratēģiskajām prioritātēm - aizsardzības stiprināšanai un demogrāfijas jautājumu risināšanai. Vienlaikus FM sadarbībā ar nozaru ministrijām turpina ikgadējo budžeta izdevumu izvērtēšanu, lai analizētu tēriņu pamatotību, ietekmi un efektivitāti.

Ministrijā arī norāda, ka paralēli notiek darbs pie strukturālajām reformām un vidēja termiņa budžeta stratēģijas sagatavošanas, tostarp nepieciešamā regulējuma grozījumu izstrādes, lai nodrošinātu priekšlikumu īstenošanu praksē. Neatkarīgās institūcijas arī tiks aicinātas solidāri ar valsts pārvaldes iestādēm izvērtēt iespējas efektīvāk izmantot resursus un samazināt izdevumus darbībā.

Pēc ministrijā paustā, ņemot vērā, ka nesen notikušas pašvaldību vēlēšanas un tiek apstiprinātas jaunās domes, tiks sākts darbs arī ar pašvaldībām, lai efektivizētu un samazinātu to izdevumus, skaidro FM. Tāpat sadarbībā ar kapitāldaļu turētājiem un akcionāriem norisināsies darbs pie valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību izmaksu optimizācijas. Tādējādi publiskā sektora izdevumu samazinājums skars visus pārvaldības līmeņus - valsts, pašvaldību un kapitālsabiedrību darbību.

FM min, ka valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas procesā iesaistījās valdības sociālie un sadarbības partneri - Latvijas Banka, Valsts kontrole, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Pašvaldību savienība, dažādas nozaru nevalstiskās organizācijas un eksperti. FM skaidro, ka viņu līdzdalība nodrošināja daudzpusīgu skatījumu un padziļinātu izvērtējumu par iespējām optimizēt budžeta izdevumus. Nepieciešamības gadījumā partneri tiek aicināti iesniegt papildu priekšlikumus.

FM norāda, ka šis darbs ir īpaši nozīmīgs, jo Starptautiskā Valūtas fonda 2025.gada pavasara misijā tika uzsvērts, ka Latvijai ir nepieciešams pārskatīt izdevumu prioritātes, īpašu uzmanību pievēršot aizsardzības stiprināšanai un fiskālās noturības nodrošināšanai.

Tāpat FM norāda, ka Eiropas Komisija (EK) Latvijai ir piešķīrusi fiskālo elastību, ļaujot terminēti atkāpties no budžeta deficīta mērķiem, lai segtu pieaugošos aizsardzības izdevumus. Tas apliecina, ka EK ieguldījumus drošībā uzskata par sabiedrības un ekonomikas noturības pamatu, uzsver FM.

FM ir aktualizējusi arī makroekonomisko rādītāju prognozes 2025.-2029.gadam.

Pēc ministrijas aplēsēm, Latvijas ekonomikas izaugsme šogad prognozēta 1,1% apmērā, kas ir par 0,1 procentpunktu mazāk nekā iepriekšējā prognozē, ņemot vērā pieaugošo nenoteiktību ārējos tirgos pēc ASV tarifu paziņojumiem un Latvijas ekonomikas vājāku sniegumu gada sākumā. Tajā pašā laikā prognozes nākamajiem gadiem saglabājas nemainīgas - 2,1% izaugsme 2026.gadā un 2,2% pieaugums turpmākajos trijos gados.