Aptaujā, kas veikta pēc Kerbera Fonda pasūtījuma, 58% aptaujāto tomēr nevēlējās, ka Vācija uzņemtos vadošu lomu šajā ziņā, ja ASV atteiktos no starptautiskās drošības garantēšanas.
Atbildot uz jautājumu, kurš no partiju vadošajiem politiķiem ir kompetentākais ārpolitikā, 28% respondentu nosauca opozīcijā esošās Kristīgo demokrātu savienības (CDU) līderi un kanclera kandidātu Frīdrihu Mercu. 18% par tādu uzskatīja ekonomikas ministru Robertu Hābeku no Zaļās partijas, bet 15% nosauca kancleru Olafu Šolcu no Sociāldemokrātiskās partijas.
Ikgadējo reprezentatīvo aptauju "Berlīnes pulss" veica socioloģisko pētījumu institūts "Verian" septembrī, to papildinot ar papildu aptauju 7. un 8.novembrī.
Pat septembrī veiktajā aptaujā aizsardzības ministra Borisa Pistoriusa ierosinājumu palielināt izdevumus aizsardzībai līdz 3-3,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) atbalstīja 50% respondentu. 15% uzskatīja, ka Pistoriusa ierosinātie aizsardzības izdevumi ir pārāk mazi.
65% no septembrī aptaujātajiem tomēr bija pret to, ka Vācijai būtu militāri vadoša loma Eiropā. Pērn šādu viedokli pauda 71% respondentu.
Runājot par lielāku Vācijas iesaistīšanos starptautisku krīžu risināšanā kopumā, septembrī to atbalstīja 46% aptaujāto - lielākais skaits kopš šo aptauju uzsākšanas 2017.gadā, bet 44% bija pret.
Aptauja septembrī aptvēra 1010 cilvēkus vecumā virs 18 gadiem ar balsstiesībām, bet 7. un 8.novembrī tika aptaujāti 1000 cilvēki.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri