Zviedrijā nošauts Korāna dedzinātājs

Prokurors Rasmuss Omans ziņu aģentūrai AFP apstiprināja, ka sākta izmeklēšana par 38 gadus vecā Salvana Momikas slepkavību.

Aizdomās par līdzdalību noziegumā aizturēti pieci cilvēki, atklāja Omans, norādot, ka izmeklēšana vēl atrodas sākuma stadijā.

Tiesa Stokholmā ceturtdien bija plānojusi pasludināt spriedumu lietā, kurā Momika apsūdzēts etniskā naida kurināšanā. Tiesa atlika sēdi līdz 3.februārim, paziņojot, ka viens no apsūdzētājiem ir miris.

Salvans Momika, irākiešu kristietis, kas vairākās protesta akcijās dedzināja Korānu, un viņa protestu biedrs Salvans Nadžems pagājušā gada augustā tika apsūdzēti par "aģitāciju pret etnisko grupu" četros gadījumos 2023.gada vasarā. Saskaņā ar apsūdzības rakstu Momika un Nadžems apgānīja Korānu, cita starpā arī to dedzinot, un izteica aizskarošas piezīmes musulmaņiem. Vienā gadījumā tas notika pie Stokholmas mošejas.

Vairāki mediji vēsta, ka Momikas slepkavība, iespējams, tika pārraidīta sociālajā tīklā.

Momika tika nošauts trešdien daudzdzīvokļu ēkā Sēderteljē, kur viņš dzīvoja. Laikraksts "Aftonbladet" ziņo, ka uzbrucējs iekļuva ēkā caur jumtu.

Momikas un Nadžema protesta akcijas ar Korāna dedzināšanu izraisīja spriedzi Zviedrijas attiecībās ar vairākām Tuvo Austrumu valstīm. Irākā protestētāji 2023.gada jūlijā divreiz iebruka Zviedrijas vēstniecībā Bagdādē, otrajā gadījumā izraisot ugunsgrēkus vēstniecības teritorijā.

2023.gada augustā Zviedrijas Drošības policija (SAPO) paaugstināja draudu līmeni līdz otram augstākajam, norādot, ka pēc Korāna dedzināšanām valsts kļuvusi par prioritāru mērķi.

Zviedrijas valdība nosodīja Korāna apgānīšanu, bet vienlaikus norādīja uz valsts konstitūcijā nostiprinātajām tiesībām uz vārda brīvību un pulcēšanās brīvību.

Momika intervijā "Aftonbladet" 2023.gada aprīlī uzsvēra, ka ar Korāna dedzināšanu nevēlējās radīt problēmas Zviedrijai. "Es nevēlos kaitēt šai valstij, kas mani pieņēma un saglabāja manu cieņu," sacīja bēglis. Momika dzīvoja Zviedrijā kopš 2018.gada.

2023.gada oktobrī Zviedrijas Migrācijas aģentūra anulēja Momikas uzturēšanās atļauju, atsaucoties uz nepatiesu informāciju viņa sākotnējā pieteikumā, taču viņam tika piešķirta pagaidu atļauja, jo aģentūra norādīja, ka pastāv šķēršļi viņa deportēšanai uz Irāku. Mēnesi pirms tam Irāka pieprasīja viņa izdošanu saistībā ar vienu no Korāna sadedzināšanas gadījumiem.

2024.gada martā Momika pameta Zviedriju, lai meklētu patvērumu Norvēģijā, ziņu aģentūrai AFP norādot, ka Zviedrijā vārda brīvība un cilvēktiesību aizsardzība ir "lieli meli". Taču Norvēģija pēc dažām nedēļām deportēja viņu atpakaļ uz Zviedriju.

Momika konti sociālajos tīklos liecina, ka pirms ierašanās Zviedrijā 2018.gadā viņam bija raiba politiskā karjera Irākā. Viņš bijis saistīts ar bruņotu kristiešu grupējumu, kas cīnījās pret teroristu organizāciju "Islāma valsts", neskaidras politiskās partijas "Syriac" dibināšanu un cīņām starp ietekmīgiem paramilitāriem kristiešu grupējumiem. Viņš ticis arī īslaicīgi aizturēts.

Momika iesaistījās arī masu protestos pret korupciju, kas pārņēma Irāku 2019.gada nogalē.