Spriedze premjera un augstāko garīdznieku starpā pastāv kopš 2020.gada, kad Armēņu apustuliskās baznīcas katolikoss Garegins II sāka pieprasīt premjera atkāpšanos pēc Armēnijas sakāves karā ar Azerbaidžānu.
"Tiesībsargājošo iestāžu darbinieki izjaukuši vērienīgu un draudīgu "krimināli oligarhisko garīdznieku" plānu destabilizēt situāciju Armēnijas Republikā un sagrābt varu," premjers pauda platformā "Telegram".
Viņš dalījās ar Armēnijas Izmeklēšanas komitejas paziņojumu, kurā apgalvots, ka arhibīskaps Bagrats Galstanjans "kopš 2024.gada novembra izvirzījis sev mērķi mainīt varu ar Armēnijas Republikas konstitūcijā neatļautiem līdzekļiem".
Galstanjans - opozīcijas kustības "Svētā cīņa" līderis - pērn pārmeta Pašinjanam teritoriju atdošanu Azerbaidžānai un vadīja masu protestus.
Izmeklēšanas komiteja paziņoja, ka Galstanjans "ar vairāku kustības locekļu iepriekšēju piekrišanu ieguva nepieciešamos līdzekļus, lai veiktu teroraktus un sagrābtu varu".
"Pašlaik notiek kratīšanas arhibīskapa Bagrata un aptuveni 30 viņa līdzgaitnieku mājās," norādīja komiteja.
Arhibīskapa tuvs līdzgaitnieks, parlamenta deputāts Garniks Danieljans žurnālistiem pauda, ka "tās ir diktatoriska režīma darbības", un apsūdzības pret garīdznieku nosauca par safabricētām.
Pašinjans šomēnes aicināja ticīgos atstādināt Gareginu II no amata.
Premjers apgalvoja, ka katolikosam ir bērns, ar šo paziņojumu izraisot asu opozīcijas kritiku un aicinājumus ekskomunicēt Pašinjanu.
Armēnija - pirmā valsts, kas IV gadsimtā pieņēma kristietību kā valsts reliģiju - Armēņu apustuliskajai baznīcai piešķir īpašu konstitucionālu statusu, un baznīcai ir ievērojama ietekme Armēnijas sabiedrībā.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri